Grāmatu izdevusi Lugānas pilsēta kopā ar izdevniecību Giampiero Casagrande. Grāmatas lappusēs tiek sastatītas atšķirīgas dzīves pieredzes, pasaules uztveres un valodas. Šveiciešu autora Džilberto Izellas dzeja lasītāju uzrunā latviski, bet Jāņa Rokpeļņa darbi – itāliski. Krājuma papildina Antonio Džili un Vitas Matīsas esejas abās valodās un ieskats Lugānas un Rīgas kultūras sakaru vēsturē.
Jānis Rokpelnis sadarbību ar Džilberto Izellu raksturo šādi: „Atdzejojot Džilberto Izellu, mani īpaši saistīja dzejnieka vertikālā, kosmiski metafiziskā dimensija, viņa kalnieša telpas izjūta. Latviešu profesionālajā vārda mākslā (protams, ne folklorā, mitoloģijā) dominē horizontāls panteisms – Ziemeļmeitas lūkoties – jūras un ledāju bezgalība, kā arī t. s. mazo holandiešu gleznās ietvertā ikdienišķu norišu un lietu garīgā dimensija. Un, lūk, Lugānā var ar visiem jutekļiem atskārst, kā šī ainava aktivizēja, izkopa Rainī šo viņa kosmisko dimensiju (Ave sol!). Tieši šī kosmiskā metafizika negaidīti satuvina Raini un Izellu un parāda vēl ejamus ceļus latviešu dzejai.”
Lugānas un Rīgas kultūras sakaru vēsture ir vairāk kā 100 gadu sena. Šajā laika posmā šveiciešiem ne vienu reizi vien ir nācies saskarties ar latviešu nekonsekventumu, turpretīm šveicieši jau pusgadsimtu ir konsekventi atbalstījuši Latvijas kultūras dižgara piemiņu, gan ziedojot dārgu zemes gabalu Raiņa un Aspazijas pieminekļa vajadzībām, gan uzturot muzeju dzejnieku piemiņai.
Tas, kas darīts Šveicē, tiek darīts pamatīgi un ne vienai dienai vien. Šogad aprit trīsdesmit gadu, kopš Antonio Džili tika iecelts par Lugānas pilsētas Vēstures arhīva direktoru un reizē uzņēmās atbildību arī par Raiņa un Aspazijas muzeju Kastanjolā. Trīs gadu desmitus Lugānas pilsēta ir uzturējusi latviešu dzejnieku muzeju, un nekas neliecina, ka pārskatāmā nākotnē šveiciešu atbalsts varētu apsīkt.
Grāmatas “Lugano incontra Riga. Rīga satiek Lugānu” atvēršanas svētkos piedalīsies Šveices vēstniece Latvijā V. E. Gabriela Nutzi-Sulpizio, dzejnieki Jānis Rokpelnis un Džilberto Izella, Lugānas vēstures arhīva un Raiņa un Aspazijas muzeja direktors Antonio Džili, ilggadējā Lugānas pilsētas un Latvijas sakaru uzturētāja politoloģe Vita Matīsa, profesors Pjetro Dini (Pizas universitāte) un Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga.
Pirmā grāmatas prezentācija notika šā gada oktobrī Lugānā, kad Šveices studiju fonds rīkoja bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas lekciju Lugānas universitātē.