Viena no Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja tradīcijām ir izstādes, kas iepazīstina ar izcilām kultūras un mākslas personībām, kuru darba un dzīves gaitas bijušas cieši saistītas ar jūgendstila ēku Alberta ielā 12.
Izstāde ar nosaukumu „15. decembrī dzimušie” stāstīs par rakstnieci, dzejnieci un žurnālisti Evu Mārtužu. Toreizējais J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs ir viņas pirmā nopietnā darba vieta. Te 1982. gadā, kad neviens nedrīkstēja zināt, kas patiesībā ir dzejas autore (Evas „alter ego” – Broņislava Martuževa), notika grāmatas „Balta puķe ezerā” pirmā tikšanās ar lasītājiem.
Eva atceras: „Vīns, nebēdnīgas dejas Jāņu naktī, burvīgas vakarēšanas. Smaids, smīns un ņirga par sistēmu, kurā dzīvojam, tas viss saistīja un reiz es piekritu, ka jāspēlē ir pa īstam un sistēmai jāieriebj līdz visdziļākajām kaula smadzenēm. Man toreiz bija divdesmit gadi, Broņislavai piecdesmit. Ak Dievs! Viņa taču bija tik jauna! Es ar saviem jaunajiem gadiem redzēju tikai gara vitalitāti un dzejas alku pilnu dvēseli.” („Dvēseles pasts”, 2006)
Rakstnieks Jānis Klīdzējs abu dzejnieču politiski literāro sadarbību atzina par spilgtāko padomju laika Rakstnieku savienības pretošanās kustības veidu, kas joprojām un uz visiem laikiem dara tai godu.
1988. gadā pirmo reizi pēc gadu desmitiem Eva Mārtuža TV raidījumā „Ar Māras zīmi” un pēc tam atsevišķā raidījumā atklāja Inta Baltarāja, bet īstenībā aktiera Ēvalda Valtera, grāmatu „Rusiāde”.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā tika atvērtas trīs neparastā likteņa autores dzejas un prozas grāmatas: stāstu krājums “Tendīte” (1993) (pseidonīms Digna Eira), dzejas krājums “Sniegs apsedz vaļēju brūci”(1996) un romāns „Izravētā sirds” (1999).
Par pārdomu un vērojumu grāmatu „Dvēseles pasts” (2006) akadēmiķis Jānis Stradiņš raksta: „Faktiski to varētu saukt par dzeju prozā, un šajā ziņā Mārtuža turpina latviešu esejas tradīcijas, Jāņa Sudrabkalna un Zentas Mauriņas izveidoto literāri ekspresīvo, mākslinieciski dokumentālo žanru. Autore runā par dziļām un būtiskām problēmām, par tautas garīgā potenciāla attīrīšanu, par mīlestību un kaislību, par nācijas identitāti un pašnoniecināšanos, par bailēm un piesardzību.”
Romāns „Pētera zvērests” (2008), lai gan nesen izdots, tomēr jau kļuvis par bibliogrāfisku retumu. Laikrakstā „Izglītība un Kultūra” plašā recenzijā lasām: „Latviešu literatūrā notikums – ir radusies radikāli citāda skatījuma grāmata – vēsturisks romāns par baltiešiem. Pirmo reizi tā pavisam drosmīgi ir likts sajust, kas ir baltu gēns, kā tas dara atšķirīgu tā nēsātāju. Romāns pārvar skepsi par Latvijas vēsturi, pauž pārliecību, ka latviešu nācijas atdzimšana nevar notikt caur kristietību, bet gan, atgriežoties pie tīriem un patiesiem atziņu avotiem, pie savām saknēm. E. Mārtužas romāns jau nodēvēts par latviešu pašapziņas modinātāju.”
Izstādes norises laikā notiks rakstnieku, vēsturnieku un literatūras vērtētāju diskusijas par šai romānā risināto vēstures faktu interpretācijām un aspektiem.
Izstādē eksponēts bagātīgs, foto, dokumentu un rokrakstu klāsts, te vienkopus apskatāmas un izšķirstāmas autores grāmatas.
15. decembrī, izstādes atvēršanas dienā, īpaši aicinām šīsdienas jubilārus, Evas Mārtužas darbu lasītājus, muzeja draugus un atbalstītājus! Izstādes atklāšana plkst. 16.00.
Tuvāka informācija pa tālruni 67331641, 26586404 (Dace Vosa, J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzeja vadītāja).