Stāsts ir tik vienkāršs, cik vien var būt, četri vīri krīzes vecumā ( Tims Alens, Džons Travolta, Martins Lavrens, Viljams Meisijs) ir nogarlaikoti indivīdi, kas grib izbaudīt dzīvi pa īstam un sajust piedzīvojumu garšu. Darbi, sievas, bērni un rutīna, ir līdz kaklam un, protams, ka šādām pilsētas baltajām apkaklītēm mačo tipa romantiku iemieso ādas drēbes, motocikli un visa pārējā atribūtika. Brašie zēni nolemj uz motocikliem doties ceļojumā līdz okeānam un uzskata sevi par sūrajiem baikeriem. Četrotne sevi dēvē par mežonīgajiem kuiļiem.
Tā nu visas filmas garumā tiek attēloti šo lūzeru piedzīvojumi ceļā. Šeit ir visas nepieciešamās sastāvdaļas kārtīgai „amīšu” hamburgeru komēdijai. Kompānijā ir savs jefiņš, īstajā dzīvē programmētājs, kurš iekuļas visādās situācijās, jau filmas pirmajās minūtēs viņš ar galvu taranē ceļazīmi. Lielākajai daļai publikas tas liekas gana smieklīgi. Tieši tāpēc viņš drošvien krīt vēl vairākas reizes filmas gaitā.
Bez jefiņa cirka milzīga loma komēdijā ir geju jokiem, to šeit ir tik daudz, ka bail. Iespējams, ka homoseksuālisma iekrāsotie jociņi tēmē uz to pašu stereotipu kastīti, no kuras nāk jefiņš – programmētājs.
Vēl filmas gaitā tiek ēsts sviests, nodedzināta telts, notiek pelde "pa pliko" kopā ar policistu geju, pret briļļu stikliem izšķīst pāris vaboles un četrotne brangi nosmejas par to. Notiek kautiņi ar īstu baikeru bandu un kāds bullis tiek iepļaukāts no mugurpuses, ko viens no baikeriem - kuiļiem komentē kā lielāko pakaļu, ko šim nācies aizskart. Fascinējoši.
Vēl viens pierādījums tam, ka nepietiek pieaicināt baru liela kalibra kinozvaigznes, lai notiktu brīnums un laba filma rastos pati no sevis. Starp citu, Travoltas sniegums brīžiem ir tik vājš it kā šī būtu viņa pirmā debijas filma, kurā lomu viņš ieguvis tikai tāpēc, ka veicis fellatio filmas režisoram. Par to, ka šie aktieri ir spējīgi uz ko vairāk liecina viņu sniegums citās filmās, bet šajā kinolentē viņiem ir jādara tas, par ko tiem maksā.
Galu galā arī skatītājs saņems to, par ko viņš maksā un šī filma nemaz nemēģina izlikties ne par ko vairāk kā tā ir. Brīžiem ir par ko pasmaidīt, ja neaizraujas ar īpašu analīzi, par ko tad īsti mēs te smejamies. Banāli un bērnišķīgi, bet no otras puses ne jau visām filmām ir jābūt izsmalcināti mākslinieciskām un ne jau visi tādas filmas vēlas redzēt. Šī ir vieglai izklaidei, kuru var apvienot ar ēšanu un dzeršanu, galvenais, lai nesanāk aizrīties brīžos, kad panesās "smieklīgie" momenti.