Izrādes darbība notiek lēni, it kā izelpojot un ieelpojot kara notikumu un galveno varoņu mīlestības pilnos dzīves mirkļus. Soli, pa solim ir iespēja vērot, kā pastāv divas realitātes. Karš un kara frontes dzīves ikdiena un divu cilvēku – Henrija un Ketrinas - mīlestība.
Kāds, kurš būs lasījis Ernesta Hemingveja romānu „Ardievas ieročiem”, zinās par ko ir stāsts. Tie, kuriem šis romāns būs izkritis no obligātās literatūras saraksta, skatīsies uz izrādes formu – ir interesanti vai nav. Izrādes režisora un aktieru veiksmes formulu var meklēt mīlestībā pret Hemingveja daiļradi un vēlmē radīt pārdomas par kara sākšanos. „Man liekas, ka šodien ir sajūta, ka tas karš var sākties jebkurā sekundē un ļoti svarīgi, ka cilvēki sāk izvērtēt to, kas viņam ir svarīgākais”, sacīja Mihails Gruzdovs. Teksts, kurš ir skaists, dziļš, ļoti veselīgs un traģiska optimisma pilns, režisora rokās rada baltu melodrāmu, kas, spītējot drūmajām vēsmām, ir tīra un skaita, bet akcentētā mīlestības līnija ir galvenā cilvēkiem dotā vērtība.
Arī galvenais lomas atveidotājs Andris Bulis uzskata, ka karš var sākties katrā dienā – gan fiziskais karš, kāds bija Gruzijā, gan arī ekonomiskā krīze, kas ir sava veida psiholoģiskais terors un iedzen cilvēkus stūrī. „Un, kad iedzen stūrī, tad tu sāc novērtēt vērtības, jo, kad tu peldies labsajūtas vilnī, tad liekas, ka karš un tās problēmas ir kaut kur tur. Kā Henrijs saka: „Paskatīšos, pavērošu un varbūt uzrakstīšu.” Un blakus redz cilvēkus, kurus sarauj gabalos vai kuri aiziet bojā. Tās ir tās paralēlās pasaules, kas satiekas”, savās pārdomās dalījās A. Bulis.
„Tu nevari sākt gatavot izrādi ar to, ka visi mirs, jo to jau visi zina. Bet ir jābūt tai sajūtai, ka varbūt tomēr, varbūt tomēr nenomirs”, sacīja aktieris. Kara un mīlestības veidotās paralēlās pasaules ir Mihaila Gruzdova izrādes „Ardievas ieročiem” divi vaļi, kas cītīgi notur savu vēstījumu līdz galam. Tikpat cītīgi ļauj sajust divu cilvēku mīlestības spēku, kura priekšā pat kara šāviņi liekas maznozīmīgi un tāli, ļaujot cerēt uz laimīgām beigām. Bet, neskatoties uz to iztrūkumu, ir vērts sajust dzīves paradoksa – dzīvības un nāves, mīlestības un kara saspēli.
Kultūra un māksla » Izrāžu recenzijas
Hemingveja kara elpa izrādē “Ardievas ieročiem”
Ilze Malaševska, 14.12.2009. 13:40
Beigas būs sliktas, tādām tām vajadzētu būt. Klasiķi par labām beigām neko nav zinājuši – šādas domas mani nepamet visu izrādes skatīšanās laiku. Tomēr, līdz ar sliktām priekšnojautām, ir arī cerība, ka Hemingveja romāns „Ardievas ieročiem” ir ar laimīgāk beigām. Nav. Un to arī parāda režisors Mihails Gruzdovs, kurš mazajā „Teātra observatorijas” zālē atdzīvina kara un mīlestības paralēli radītās realitātes.
Lasi vēl...
