Izstādē apvienoti divi nemirstīgi (tādēļ, ka veci kā pasaule, tomēr aktuāli kā mode) stāsti - par sievieti un par skaistumu. Zināms, sievietes mākslas objekta statusā kļūst iracionālas. Gleznotājas Līvas Pakalnes versijā šis pieņēmums balstīts, netipiski latviskai mentalitātei, autores mītnes zemes – senām maģiskām tradīcijām pilnās Sardīnijas, un universālās popkultūras pieredžu sakausējumā.
Starp daudzajām skaistuma (un neglītuma) koncepcijām, kas izsekojamas kultūras vēsturē, Līvu Pakalni vistiešāk šķiet inspirējusi viduslaiku gotika un renesanses estētika. Tomēr viņas pacietīgo, sīko otas klājumu miniatūrie/manifestējošie tēli, kas savādā kārtā sadzīvo ar aktīvajiem, ornamentāli dekoratīvajiem foniem, skatītājam ļauj te apmaldīties, te atrasties savu mūsdienīgas uztveres asociāciju gūzmā, mākslinieces dotiem mākslas vēstures citātiem .Rezultātā darbu aprakstā formējas tādi jēdzieniski verbāli hibrīdi, kā „gotiskais glamūrs”, „naivitātes rafinētība”, „popārta mistērija”... Spēlējoties ar telpas, laika, formas, kontekstu, krāsu un faktūras kontrastiem rodas biedējoši īstas pasakas realitāte.
Mirkli pakavējoties, mulsumu par šķietamo dekadenci aizstāj mulsums pārāk personiska pārdzīvojuma priekšā – it kā pēkšņi nonākts svešā guļamistabā ar skrupulozi izzīmētām tapetēm.
Galerija ALMA atvērta darbdienās no pulksten 12 līdz 18.
Attēlā: Līva Pakalne "Bambolina". 2009. audekls, eļļa. 35x25 cm.
