Smejies vai nesmejies, bet filmas budžets mērāms 500 miljonos dolāru, ieskaitot visus reklāmas izdevumus. Tas tikai norāda uz to, ka Holivudas kinostudijas joprojām ļoti uzticas Kameronam - savulaik viņa filmas Terminator 2 budžets bija 102 miljoni, bet tā nopelnīja 519 miljonus, savukārt pati populārākā šī režisors filma Titanic izmaksāja 200 miljonus, bet nopelnīja 1,8 miljardus dolāru. Lai atpelnītu ieguldītos līdzekļus, tikai ASV un Kanādas kinonomā filmai jānopelna aptuveni 250 miljoni dolāru. Šogad tas ir izdevies tikai dažām filmām, tostarp filmām Zvaigžņu ceļš, Transformeri 2 un Paģiras. Tomēr bažas rada tas, ka parasti daudz reklamēti tiek produkti, kuru kvalitāte ir apšaubāma, bet noietu vajag veicināt. Pirms devos uz kinoteātri skaidrs bija tikai viens - daudzinātajām tehnoloģijām ir jābūt vienkārši graujošām, lai neliktu nobālēt Džeimsa Kamerona vārdam un attaisnotu ilgo filmas tapšanas laiku – 14 gadus.
1994. gadā uzrakstītā scenārija darbība norisinās 2154. gadā. Oficiāli stāsts ir par starpplanētu kara veterānu, kas ar Zemes iemītnieku grupiņu ieradies uz tālās planētas Pandoras. Karotājam Džekam Sallijam piešķirtais avatars - ķermenis, veidots no cilvēka un Pandoras iemītnieku DNS - ir viņa īstā čaula jeb ķermenis Pandoras reālajā pasaulē. Viņš kļūst par vienu no viņiem – gara auguma un zilas krāsas iezemiešiem. Tikai kara veterānam ir jāpilda slēpta misija, kas beigās pārvēršas par izdzīvošanas cīņu. Ja skatās plašāk, tad saredzēt var krietni vairāk. Ir ļaunie un ir labie. Ļaunie, cilvēki, kuriem nepieciešama dārga materiāla iegūšana, un labie, iezemieši jeb citplanētieši, kuri cīnās par tiesībām palikt Pandorā un saglabāt savu senču mantojumu. Cilvēcīgums pret materiālo pasauli, daba pret industrializāciju.
Par pārsteigumu, programmā lasāms, ka filmas garums ir divas stundas un 45 minūtes. Tomēr filmas gaitā tas nav jūtams. Vien skaidri saskatāmas filmas vairākas daļas. Pirmajā daļā Džeks Sallijs mēģina iefiltrēties Pandoras iezemiešu vidū, otrajā daļā viņam tas izdodas un skatītāji var sekot līdzi mīlasstāstam, kas izveidojas starp Džeka Sallija avataru un iezemieti Nejtiri. Bet trešajā daļā ir cīņa, kurā iezemieši satiekas ar cilvēkiem. Paradoksāli, bet šajā daļā lieli lidaparāti un kosmosa kuģiem līdzīgi objekti, kā arī kājinieki un lego klucīšu stilā veidoti roboti dodas uzbrukumā, bruņojušies ar ložmetējiem, ieročiem un sprāgstvielā, bet pretspēku veido lidojošiem pūķiem līdzīgi liela izmēra putni, kuru mugurās sēž Pandoras zilā krāsā mītošie iemītnieki un kājinieki, kuru galvenais un vienīgais ierocis ir ar indi piesūcinātas bultas. Gluži vai neviļus smīns par to, ka iemītnieki cīnās pret šaujamieročiem aprīkotām tehniskām mašīnām un piedzīvo sakāvi, bet tā tak nebūtu filma, ja iezemiešiem nenāktu palīgā paši Pandoras dzīvnieki un filmai nebūtu laimīgas beigas.
Kādam sižets liksies neparasts. Neparasts tieši paša stāsta dēļ vai arī atšķirīgs no Kamerona iepriekšējiem darbiem. Tomēr jau izsenis esam skatījušies filmas, kur kareivis dodas iefiltrēties ienaidnieku nometnē un iemīlas sievietē, kura būs jānogalina vai kurai nedrīkst atklāt patiesību. Arī šeit tā bija. Lai vai cik daudz būtu labo kareivju un cik daudz slikto, labie cietīs nenormāli traģisku sakāvi, bet tomēr uzvarēs, jo viņiem palīdzēs “dabas spēki” vai kāds varonis. Arī šeit tā bija. Tieši tāpēc neuzskatu, ka filmas burvība ir meklējama sižetā. Kāpēc tagad lielākā daļa dosies uz kinoteātriem, lai noskatītos šo filmu? Tāpēc, ka tā ir bauda. Bauda acīm.
Filmā nav daudz specefektu, arī cīņas ainās to ir tik daudz, cik nepieciešams, lai parādītu, ka uzsprāgst lidmašīna. Gribas teikt, ka vislielākais specefekts ir tieši iespēja skatīties filmu 3D grafikā. Dažbrīd 3D it kā pazūd un ir sajūta, ka esi vienkāršas filmas skatītājs, bet citreiz jūti kā pelnu putekļu pārslas snieg ne tikai uz ekrānā redzamajiem personāžiem, bet arī zālē, radot vēlmi izstiept roku un noķert kaut vienu. Veidojas cita realitāte, kas ir faktastiski skaista un tajā pašā laikā – briesmīga, ja paskatās uz zilās krāsas iezemiešiem un dīvaino dzīvnieku paveidiem: spīdīgiem un kārniem suņiem, kuriem ir asi un gari zobi, degumradžiem ar āmurhaizivs seju un bruņām, kuras ir lodes necaurlaidīgas, un pterodaktilam līdzīgiem lidojošiem veidoliem.
Filmas pirmizrādē zāle bija pārpildīta. Vai nu reklāma nostrādājusi arī pie mums, vai nu filma tiešām ir tik laba, bet pēc seansa zāli piepildīja aplausi un ovācijas. Palasot pirmās atsauksmes un komentārus, skaidrs ir viens – neskatoties uz iepriekšparedzamo scenāriju, cilvēkiem filma patika, jo tās galvenais trumpis ir tieši dabas ainas, kuras šķiet tik dzīvas, ka zūd mākslīgās realitātes sajūta. Protams, vīrieši var skatīties un novērtēt to, cik daudz Kamerons ir ielicis tur savu radošo garu un cik lielā mērā šai filmai radītās tehnoloģijas ietekmēs kino industrijas attīstību, tomēr man gribas domāt, ka svarīga ir kopaina. Filma ir jāredz vienkārši tāpēc, ka skaistas lietas ir grūti aprakstīt, bet tās var ieteikt noskatīties. Un es iesaku.
