Rakstnieks Maiks Enslins tic tikai tam, ko redzējis pats savām acīm. Pēc virknes bestselleru, kuros viņš apšauba pārdabiskas parādības, viņš nolemj rakstīt jaunu grāmatu par apsēstām viesnīcām. Savācis materiālus par kādas Ņujorkas viesnīcas fenomenu, viņš apmetas tās bēdīgi slavenajā 1408. numurā, kas jau ilgāku laiku stāvējis tukšs. Viņš uzskata, ka baisie nostāsti par apsēsto istabu, kurā daudzi cilvēki ņēmuši nelabu galu, ir tikai mīts un tukšas runas. Lai gan viesnīcas menedžeris brīdina Enslinu, ka no šīs istabas viesi nekad neizrakstās, rakstnieks ir cieši apņēmies pierādīt, ka šausminošā 1408. istabas pagātne ir tikai virkne nelaimīgu sakritību un nekas vairāk. Taču drīz vien viņš apjauš, ka šī tiešām nav parasta viesnīcas istaba...
Filma vairāk velk uz tā saucamā psiholoģiskā trillera žanra pusi nekā šausmenes virzienā. Patīkami pārsteidz, ka pēc visām pēdējā laikā redzētajām bailenēm, kāds Holivudas filmā vismaz mēģina ienest, ko izsmalcinātāku par zombijiem mutantiem smadzeņu sūcējiem un citiem fetišistiem. Nav jau tā nekāda kino pērle, bet, ja Holivudas šausmenē nav mēģinājumi panākt baiļu efektu ar anatomijas skatu palīdzību, tad tas jau ir krietni daudz.
Kopumā sižetiņš ir jau diezgan pamatīgi ekspluatēts un variācijas par šo tēmu ir sastopamas ne vienā vien filmā. Runa, protams, ir par bezapziņas dzīlēm, kurās slēpjas visļaunākie murgi, atmiņas un sazin kas vēl. TO visu norokot savos personīgajos kapos atelpu var iegūt tikai uz mirkli, jo visi tie draņķi, ja ar tiem netiek galā, atgriežas kā zombiji un ķeras klāt visam, kas vēl palicis svaigs. Katram pažobelēs ir nogrūsts kaut kas ar dziļi personīgo nozīmi un ja tas viss kādreiz uznāk augšā, tad var arī aizbraukt jumts. Uz šāda veida robežām arī balansē filmas galvenais varonis, kura lomai, manuprāt, diezgan veiksmīgi ir izvēlēts John Cusack.
Vārdu sakot rakstnieks, kurš meklē pierādījumu spokiem, jeb pierādījumus, ka tādu nav, viesnīcas numurā 1408 sastopas ar kaut ko vēl ļaunāku, jeb ar sevi pašu. Diezgan atšķirīgi no visām šķērdēj-griezēj bailenēm, šī filma mēģina atspoguļot kāda vīra satikšanos ar saviem personīgajiem dēmoniem, kuri iznāk ārā no skapja un šoreiz bez motorzāģa. Istaba kaut kādā spocīgā veidā stimulē visas bailes un fobijas uznirt virspusē. Pazūd robežas starp sapni un realitāti un nabaga varonis nevar saprast vai labāk būtu pamosties vai mirt. Tā ir rakstnieka publiski personīgā šoka terapija viesnīcas numuriņā, kurā bojā gājuši jau kādi piecdesmit līdzcilvēki.
Filmai jādod plusiņš par uzdrīkstēšanos Holivudas šausmu-triller filmu vidē ienest, ja ne ko jaunu tad jēdzīgāku un izdomas bagātāku gan. Protams, ka mārketinga nodaļas speķapurni ir uzspieduši savu diktātu un arī šoreiz neiztikt bez sešpakas ar banalitātēm, bet tas tā saprāta robežās. Blakus kaut kādam "Hostel" vai "Saw" šī filma izskatās krietni pārāka, kaut arī tas varbūt ir tas pats kā salīdzināt apelsīnus ar āboliem.
Ir pāris ļoti spēcīgi vizuālie skati un klaustrofobisko delīriju palīdz uzturēt ultra zemās un augstās skaņu frekvences, ko šajā filmā īstajā brīdi izmanto skaņu celiņā. Kopumā, nav ne vainas ja runa ir par kārtējo Stīvena Kinga romāna ekranizāciju. Kā kaut ko mazliet līdzīgu varbūt var minēt filmu "The Panic Room" vai "The Machinist".
Režisors: Mikael Hafstrom
Lomās: John Cusack, Samuel L. Jackson, Mary McCormack, Tony Shalhoub
Mājaslapa : http://www.1408-themovie.com