Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir uzkrāts plašs un daudzveidīgs tēlotājas mākslas krājums. Diemžēl, muzeja ekspozīciju un izstāžu telpu ierobežotās platības ļauj skatītājiem iepazīt vien nelielu krājuma daļu. Tādēļ muzejs tiecas izmantot katru iespēju, lai pavērtu ieskatam kādu mazāk zināmu, bet ne mazāk vērtīgu lappusi mūsu mākslas mantojumā.
Franču glezniecības izstāde „Gleznots Normandijā”, kas no janvāra līdz martam notiek LNMM Baltajā zālē, rosināja pievērsties gadsimtu mijas norisēm latviešu mākslā, it sevišķi mākslinieku darbam dabas studijās, apkopojot studiju izlasi izstādē „Gleznots Baltijā” muzeja Mazajā zālē.
Lielākā daļa 19. un 20.gadsimta mijā nozīmīgo latviešu gleznotāju – pieredzes bagātais Jūlijs Feders, jaunie Vilhelms Purvītis, Janis Rozentāls, Johans Valters un citi – mākslā ienāca pēc mācībām Pēterburgas Mākslas akadēmijā, un dabas izpēte bija viens no šīs skolas pamatakmeņiem.
Studijas priekšrocība un īpašā vērtība ir dabas uztveres svaigums un tiešums, savukārt studijas tapšanai atvēlētais parasti īsais laiks nosaka tās formālās pazīmes – steidzīgu triepienu, dažkārt pat zināmu nepabeigtību. Kopš 20.gadsimta sākuma studijas arī Baltijā uztvertas divējādi – gan kā mākslinieka sagatavošanās turpmākajām gleznām, gan kā patstāvīgs un pašvērtīgs mākslas darbs, kas vērtējams atbilstoši tā specifikai.
Izstādei „Gleznots Baltijā” izvēlētie turpat 40 darbi sniedz plašu ieskatu Latvijas dabā – no marta atkušņiem līdz rudens lapu zeltam, kā arī dabas noskaņās. Studijas atklāj, cik lielā mērā autorus ietekmējuši akadēmiskie priekšraksti vai, gluži pretēji, sava laika modernajā mākslā – impresionismā, postimpresionismā – gūtā pieredze. Interesanti ir ieklausīties mākslinieka dialogā ar dabu, meklējot tur vairāk vai mazāk atklāto autora personīgo attieksmi vai pārdzīvojumu, ko varam salīdzināt arī ar saviem personīgajiem iespaidiem dabā un izstādē.
Izstāde „Gleznots Baltijā” sasaucas ar latvju dainās balstīto apbrīnas un bijības pilno saudzīgo attieksmi pret apkārtējo pasauli kā cilvēka eksistences vidi un pamatu.
Ceram, ka ziemas saltumā skatītājos radīs īpašu atbalsi daudzās studijās paustais prieks par saules vareno un nenovēršamo atgriešanos ik pavasari.
