Izstāde par to, kā un ar ko rotaļājās pirmsdatoru ērā Latvijā, domāta gan pieaugušajiem, gan mazajiem apmeklētājiem. Kamēr vecāki un vecvecāki, tantes un onkuļi gremdēsies savas bērnības atmiņās un meklēs "tādu lelli" un "tādu mašīnu", kāda "man bija", bērni turpat izstāžu zālē varēs spēlēt "riču-raču", iet pa labirintu, iejusties A.Lindgrēnes radītajos un latviešu bērniem zināmajos Pepijas Garzeķes un Karlsona vai R.Blaumaņa velniņu un A.Brigaderes Sprīdīša tēlos. Izstādē atļauts fotografēt.
Inese Bule, LNVM vēstures departamenta speciāliste un izstādes veidotāja stāsta arī, ka "ikviens muzejam var dāvināt savu lelli vai mašīnu, šie dāvinājumi tiks ievietoti atsevišķā vitrīnā un kļūs par izstādes, bet vēlāk par kolekcijas sastāvdaļu. Muzejs jau iepriekš pateicas tiem, kas papildinās muzeja krājumu ar jauniem dārgumiem, ko būs sildījusi kāda bērna sirds."
Īss ieskats rotaļlietu vēsturē Latvijā
Līdz 20. gs. 30. gadiem smalkākās rotaļlietas Latvijā tika ievestas no ārzemēm vai arī gatavotas pēc pasūtījuma. Rotaļlietas parasti tika saudzētas, lolotas un, ja vajadzīgs, pat labotas, jo nereti tās lietoja vairākas bērnu paaudzes.
Uz šo posmu attiecināmi tādu pasaulslavenu rotaļlietu ražotāju kā The Lehmann Company, Kraus-Fandor un Margarete Steiff GmbH 20. gs. 20.-30. gadu ražojumi - nu jau antīkas vērtības, kas arī aplūkojamas šajā izstādē un ar kurām lepotos ikviens pasaules muzejs.
1938. gadā Latvijā darbojās 17 darbnīcas, kurās gatavoja rotaļlietas - pārsvarā no auduma un koka.
20. gs. 40. gados - Otrā pasaules kara laikā - rotaļlietu ražošana daudzās zemēs, arī Latvijā, tika pārtraukta. Bērni spēlējās ar pašdarinātām rotaļlietām: no lupatiņām sašūtām lellēm, koka figūriņām. Arī pēckara gados rotaļlietu izvēle bija maza un tās maksāja dārgi.
50. gados PSRS tika atjaunota pirms kara populāro celuloīda rotaļlietu ražošana. Ražoja arī nelielas gumijas lellītes, kuras precīzi atainoja tā laika raksturīgākās bērnu frizūras un apģērbu. Populāri bija izkrāsoti papjemašē zirdziņi uz ritenīšiem.
60. gados Latvijas veikalu plauktos parādījās rūpnīcas "Straume" ražotās mehāniskās rotaļlietas - pavārs un ārsts. Ļoti populāras bija mehāniskās, ar atslēdziņu uzvelkamās rotaļlietas - zvēriņi, putniņi. Rotaļlietu pasaulē parādījās arī jauna tēma - kosmoss.
70. gadu pirmajā pusē par rotaļlietām kļuva Padomju Savienībā populāru multiplikācijas filmu varoņi - krokodils Gena, Pekausītis (Čeburaška), Buratīno, Karlsons. Līdzās uzvelkamajām rotaļlietām veikalos parādījās dārgas mehāniskās rotaļlietas, kuras darbināja ar bateriju palīdzību: sunīši, kas stiepa čemodānus, un lelles, kas stūma ratiņus, u. c.. Rotaļlietu veikalos parasti bija arī bagātīgs dažādu rotaļieroču un militārās tehnikas klāsts. Atbilstoši komunistiskajā ideoloģijā sludinātajai "tautu draudzībai", veikalos varēja iegādāties lelles dažādu PSRS tautu nacionālajos tērpos, nēģeru puikas un meitenes, indiešu dejotājas.
80. gados Latvijas veikalos parādījās košās uzņēmuma "Dobele" ražotās gumijas rotaļlietas, pēc kurām bija liels pieprasījums un pēc kurām nereti stāvēja garās rindās.
Izstādē aplūkojami arī pavisam senas pagātnes liecinieki - viduslaikos populārie metamie kauliņi, dūceņi, stabulītes, u. c. lietas, kas kalpojušas bērnu rotaļām un muzeja kolekcijā nonākuši kā arheoloģisko izrakumu atradumi.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. Kopš dibināšanas 1869. gadā, muzejs ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi - tā kolekcijās ir vairāk nekā 1 000 000 priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u. c. Latvijas vēstures liecības. Muzeja misija ir Latvijas valsts un tautas interesēs vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, kam ir arheoloģijas, etnogrāfijas, numismātikas, vēstures vai mākslas vēstures nozīme. Kopš 2008. gada LNVM pārziņā ir arī Āraišu arheoloģiskais muzejparks, un kopš 2010. gada - kultūras muzejs "Dauderi".
Papildu informācija:
tel. 67221357, 26127333
info@history-museum.lv
www.lnvm.lv
