„100 g kultūras. Nacionālie dārgumi”
No 8. janvāra raidījums „100 g kultūras” sāk jaunu rubriku – „100 g kultūras. Nacionālie dārgumi”.
Turpmāk piektdienās raidījumā "100 g kultūras. Nacionālie dārgumi" stundas garumā notiks plašākas diskusijas par Latvijai nozīmīgiem, īpašiem kultūras faktiem, mūsu kultūras vērtīgākajiem un arī pretrunīgākajiem mākslas darbiem un kultūras notikumiem. Diskusijā aicināsim piedalīties ne vien kultūras speciālistus, bet arī citu jomu pārstāvjus. Uzmanību! Pašreizējiem raidījuma vadītājiem - kinorežisorei Kristīnei Želvei un literatūrkritiķim Arno Jundzem – no šīs nedēļas pievienojas žurnāliste Elīna Bīviņa, kura ir aktīva kultūras notikumu interesente. Tieši viņas pārziņā būs arī pirmais raidījums „100 g kultūras. Nacionālie dārgumi”.
„Būs jau labi!”
No 17. janvāra svētdienās, plkst. 10:30 – jauns izklaidējoši izglītojošs raidījums „Būs jau labi!”.
Kad esam brīvi no rūpēm, paplašinās risinājumu iespējas. Tāpēc svētdienas rīti ir vispiemērotākie, lai iesaistītos sarunās ar Kārli Anitenu. Jautri un vienkārši par veselību, dzīvi un arī par to, ka - lai kas arī notiktu, tik un tā: BŪS JAU LABI! Šī neaizvietojamā un mierinājumu sniedzošā frāze likta jaunās pārraides virsrakstā.
Raidījumā tiks akcentēts veselības un veselīga dzīvesveida nozīmīgums ikviena cilvēka dzīvē, sniegti profesionāli padomi, atklāta personiskā pieredze, arī kļūdas, kā arī dota izvēle. Raidījums rosinās sabiedrību pārmaiņām, uzmundrinās veselībai un elastīgam dzīves modelim.
„Muzikālā banka”
Sestdiena, 23. janvāris, noritēs vērienīgā izklaides šova – rokdziesmu un popdziesmu aptaujas „Muzikālā banka” zīmē.
Visas dienas garumā skatītājus gaida vairāki pieslēgumi ceremonijas norises vietai – Ventspilij, bet „Muzikālās bankas” ceremonijas translācija, kuras laikā noskaidrosies gada visvērtīgākā dziesma, sāksies tūlīt pēc „Panorāmas” – plkst. 21:15.
Jauni seriāli
No 8. janvāra piektdienās, plkst. 22:05 – Francijas daudzsēriju mākslas filma „Goda lieta” („Femme D’honneur”, 1996-2008)
Izabella Florāna ir jauna, ļoti glīta, sportiska, turklāt neprecējusies. Viņa strādā kriminālmeklēšanā, turklāt sasniegusi jau virsnieka pakāpi. Izabellas darbs nozīmē ne tikai izmeklēšanas procesu, ne tikai noziedznieku vajāšanu un arestus, bet arī ikdienu kopā ar kolēģiem. Tā ir dzīve policijas pasaulē, kur valdošie spēki ir vīrieši, lielākā daļa - ar krietnu pieredzi savā darbā. Daudz spēka, drosmes un prāta vajag, lai skarbajā darba ikdienā turētos viņiem līdzi, lai viņiem nebūtu ne mazākā iemesla uzlūkot savu kolēģi-sievieti par „izlutinātu mamzeli, gļēvu memmesmeitiņu vai parastu sievišķi”... Tātad, Izabellai ir jāspēj būt nevis vienkāršai sievietei, kas prot rīkoties virtuvē, orientējas modes aktualitātēs un jaunākajās tenkās, bet īstai profesionālei... Kad viņa kļūst par provinces kriminālizmeklēšanas nodaļas šefu, no vienas puses tas nozīmē lielisku pavērsienu karjerā, bet no otras... Tiem pašiem policistiem, kas Izabellu uztver kā kolēģi, nākas ar viņu rēķināties kā ar priekšnieci. Bet viņi nav raduši uzklausīt sievietes pavēles, pat ja šo sievieti balsta dienesta pakāpe un amats! Tā nu jaunajai un skaistajai Izabellai nākas cīnīties ne tikai pret noziedzniekiem, bet arī pret kolēģu augstprātību un pašpārliecinātību, kā arī par to, lai iegūtu kolēģu atzinību un pierādītu, ka noziedznieku pasaules apkarošanā viņa ir līdzvērtīgs cīnītājs. Vai Izabellai izdosies izcīnīt vietu viņas padoto vīriešu „skarbajā veču vidē”? Viņai tā ir goda lieta – pierādīt, ka viņa ir savā vietā.
No 9. janvāra sestdienās, plkst. 21:15 - detektīvseriāla „Agata Kristi. Mis Mārpla” jaunākās sērijas.
Agatas Kristi radītie personāži Erkils Puaro un mis Mārpla ir pazīstami un populāri visā pasaulē, tāpat kinematogrāfisti jau labi sen pamanījuši un pratuši novērtēt viņas detektīvromānus. Spraiga darbība, psiholoģiski sarežģītas situācijas, negaidīts, bieži vien pārsteidzošs atrisinājums – kārtīgai detektīvfilmai neko labāku nevar vēlēties. Ja nu vienīgi labus aktierus – un tādi atrodas.
Talantīgu aktieru atveidots, Erkils Puaro jau daudzus gadus darbojas filmās, tāpat par popularitātes trūkumu nevar žēloties mis Mārpla. Viņas lomā redzētas populārās aktrises Margareta Ruterforda, Anžela Lansberija, Džoana Hiksone, Džeraldīne Makjuena.
Jaunākajā ekranizējumā, kas tapis no 2008. līdz 2009. gadam, mis Mārplas pienākumus uzņēmusies Džūlija Makenzija. Kaut romānos dots viens Mis Mārplas raksturs, katra aktrise šajā tēlā ir atšķirīga – izdodas iezīmēt citas tēla rakstura nianses, attieksmi pret cilvēkiem, savu atšķirīgo dzīves pieredzi. Interesanti, ka abi slavenie detektīvromānu varoņi, kaut abi ļoti sekmīgi tiek galā ar visdažādākajiem noziegumiem, strādā ļoti atšķirīgi.
Erkils Puaro ir analītiķis, izmanto savas „pelēkās šūniņas”, bet mis Mārplas ieroči ir vērīgums, dzīves pieredze, cilvēku pazīšana. Pati mis Mārpla godīgi atzīst – ja tik ilgi vēro un tik pamatīgi iepazīst cilvēkus, tad gan neko labu no viņiem vairs nevar gaidīt... Vēl piebilstot, ka tenkas ir traki nelāga un pat grēcīga lieta, viņa tālāk atzīst, ka dažkārt viss izrādās patiesība, nekad nevar paredzēt, kad un kā atklāsies, ka nejauši dzirdēts vārds vai atstāstīts vērojums parādīs ceļu uz visai nopietnu lietu. Piemēram? Filmā "Nogalināt ir viegli" mis Mārpla vilcienā iepazīstas ar mis Pinkertoni, kura dodas uz Skotlendjardu ziņot par slepkavu, kas uzdarbojas viņu mierīgajā ciematiņā. Drīz no avīzēm mis Mārpla uzzina, ka mis Pinkertone nelaimes gadījumā gājusi bojā. Mis Mārpla labi zina, ka visi lauku ciemati ir tik līdzīgi viens otram, un galvenais – cilvēki tur cits par citu visu zina. Mis Mārpla dodas uz mis Pinkertones Vičvūdu...
Viņa sekmīgi darbojas arī filmā "Pilna kabata rudziem": notikumi Forteskjū ģimenē mis Mārplai atgādina bērnu dienu dzejoli, tas it kā skaidro sakarību visā traģēdijā, un, kad nogalina arī mājkalpotāju Gledisu, kas mis Mārplai ir tuvs cilvēks, viņa dodas noskaidrot visu par Forteskjū ģimeni, tās noslēpumaino pagātni.
Savukārt filmā "Kāpēc nelūdza Evansai?" notikumu atrisinājumu nākas meklēt kāda vīrieša pēdējos vārdos, ko viņš pagūst pateikt pirms nāves.
Filmā "To viņi dara ar spoguļiem" mis Mārpla, palīdzot savai draudzenei Rūtai van Raidokai noskaidrot mīļotā pusbrāla slepkavību amatierteātra mēģinājuma laikā, atkal var izmantot savas dziļās zināšanas par cilvēkiem, par viņu rīcības modeļiem - viņai nākas atrisināt mīklu, ko sastādījis slepkava...
Tas viss ir tikai maza daļa no tiem daudzajiem darbiem, ko mis Mārplai sagādājusi Agata Kristi...
No 25. janvāra darbdienās, plkst. 18:30 – Francijas daudzsēriju filma „Otrā iespēja” („Second Chance”).
Lomās: Karolīna Veita, Sebastjāns Kurivo, Izabella Vitari, Žilija Viņjari.
Bērni un rūpes par ģimeni – tāda astoņpadsmit gadus bijusi Alises dzīve, ikdiena, nodarbošanās. Viņa ir priekšzīmīga sieva un īsta „supermamma”. Alise apprecējusies ļoti jauna, nekādu profesiju nav apguvusi un darba dzīvi nepazīst. Tomēr – nekas nav mūžīgs, un kādā jaukā dienā viņas vīrs Metjū aiziet no ģimenes – bez kāda brīdinājuma. Alisei pirmo reizi mūžā jānostājas uz savām kājām, jākļūst patstāvīgai. Viņas abiem bērniem – savas problēmas, kas agri vai vēlu kļūst arī par Alises problēmām, jo pusaudžu gadi ir sarežģīts laiks ikvienam. Tomēr Alise, cik spēj, palīdz bērniem un atbalsta viņus. Un tad pamestajai sievai, kas stāv uz savas līdzšinējās dzīves drupām, tomēr pievēršas veiksme – viņa dabū darbu.
Letīcija, kas jau ilgus gadus ir Alises draudzene, piedāvā viņai asistentes vietu savā reklāmas aģentūrā. Bet drīz vien Alises cerību stars apdziest – Letīcija, kas savas aģentūras darbu vada un kārto ar ļoti stingru roku, atceras, ka viņai jau ilgu laiku ir vēl nenokārtoti rēķini ar Metjū ...
Tas ir tikai pats sākums seriāla varoņu piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem, nopietniem un arī tikai aizdomu radītiem attiecību sarežģījumiem. Kaut pasaule, kurā šie cilvēki dzīvo, ir gana nežēlīga, prasa daudz spēka, tomēr notikumu risinājums, visa noskaņa ir pozitīva un optimistiska. Seriāla pasaulē iedzīvojušies un savas attiecības kārto daudzi cilvēki – cik daudzi, tik dažādi, tomēr visu laiku vadošā sižeta līnija saistīta ar Alisi, rāda viņas attiecības ar bērniem, ar darba biedriem.
No 28. janvāra ceturtdienās, plkst. 22:25 - Francijas seriāls „Ātrā palīdzība” („Equipe medicale d’urgence”, 2006- 2009).
Režisors: Etjēns Daens.
Lomās: Kristiāns Vadims, Sofija Brustāla, Frederiks Kirings, Fanija Žila, Nanū Garsija, Daniels Lobs u.c.
Šoreiz pusgada garumā vērosim, kā strādā un dzīvo kāda franču ātrās palīdzības brigāde, kurā ir trīs ārsti - Gaspārs, Patriks un Benedikta, medbrālis un medmāsa - Niko un Brižita, kā arī divi šoferi – palīgi. Ik dienas viņi saskaras ar dramatiskām situācijām, glābj dzīvības un redz nāvi, ar ko nekad tā arī nespēj samierināties. Katram no viņiem ir arī savas personīgās problēmas: dakteris Gaspārs jau 10 gadus liedz sievai dzemdēt bērnu tik bīstamā pasaulē; Patriks, gluži pretēji, uzzina, ka viņam ir meita; Niko un Benedikta izrādās iesaistīti vienā mīlas trīsstūrī, bet dispečeres Karolīnas mērķis ir piecelties no ratiņkrēsla, lai varētu sēsties pie ātrās palīdzības stūres...
Dokumentālās filmas
No 9. janvāra sestdienās, plkst. 17:00 – dokumentālo filmu cikls „Meža stāsti” (Polija).
Brīnišķīgais dokumentālo filmu cikls atklāj visdažādāko meža iemītnieku dzīvi. Jau šosestdien – 9. janvārī – dzīvosim līdzi stāstam par jaunu vilku, kuram piepeši atņemta ģimene, par gariem, vientulības pilniem mēnešiem, kas viņu sagaida un izturību, kas viņam būs nepieciešama, jo līdz šim viņš pratis medīt tikai barā.
Otrdien, 19. janvārī, plkst. 21.10 - ziņu dienesta žurnālistes Zanes Penezes veidotā dokumentālā videofilma "Afganistāna - skola karalaukā".
Žurnālistes Zanes Penezes un operatora Ģirta Straustiņa reportāža no Afganistānas pierobežas atklās līdz šim televīzijā nerādītu daļu no Latvijas misijas nemierīgajā kalnu valstī. Kunāras provincē, tikai dažus kilometrus no Pakistānas robežas dien 34 Latvijas armijas karavīri. Viņu uzdevums ir apmācīt Afganistānas Nacionālo armiju. Tas nav viegls pienākums. Latvijas karavīru apmācāmais bataljons ir jaunākais šajā reģionā un gandrīz bez kaujas pieredzes. Taču kalnainajā apvidū notiek reāla karadarbība, tā nav miera uzturēšanas misija. Tas nozīmē, ka bieži vien latviešu karavīriem nākas afgāņus apmācīt kaujaslaukā, reizē atvairot uzbrukumus un vadot vietējos karavīrus.
Trešdien, 20. janvārī, plkst. 10:50 - Jura Podnieka studijas dokumentālā filma „Mūsu barikāžu laiks”.
Godinot mūsu barikāžu aizstāvjus, skatītājiem piedāvājam emocionālu un uzziņas bagātu atskatu uz 1991. gada janvāra notikumiem Latvijā no desmit gadu distances.
Mākslas filmas
Svētdienu vakaros plkst. 21:25 LTV1 skatītājiem piedāvās izcilu mākslas filmu izlasi.
Svētdien, 17. janvārī – vēsturiskā drāma „Brīnišķīgā žēlastība” („Amazing race”).
Režisors: Maikls Epteds.
Lomās: Romola Garajī, Alberts Finnijs, Maikls Gembons, Tobijs Džonss.
Līdz 18. gadsimta beigām no Āfrikas izveda vairāk nekā 11 miljonus vīriešu, sieviešu un bērnu. Viņi kļuva par vergiem, kuru darbu izmantoja Vestindijā un Amerikas kolonijās. Šos cilvēkus transportēja kuģos, ieslodzītus īpašos būros, sakaltus ķēdēs – „kuģi, pilni ar ķēdēs iekaltām cilvēku dvēselēm ceļo pa pasauli kā krava”. Ienesīga tirdzniecība, kaut gan – no tiem simtiem, ko savāc uz kuģiem, daudzi simti ceļā mirst...
Filma „Brīnišķīgā žēlastība” atklāj cīņu par verdzības atcelšanu. Tā bija visai sīva cīkstēšanās, jo daudzi uzskatīja, ka tas viss ir tik dabiski, negrozāmi, arī izdevīgi. Ļoti maz bija to, kas neatzina vergu darbu, vēl mazāk bija to, kuri bija gatavi iestāties pret to. Viens no tiem – Viljams Vilberforss, par kura darbību vēstī šī filma. Viņš Parlamentā ierosina likumprojektu par verdzības atcelšanu. Viņu tajā laikā uzskatīja par ideālistu. Bet – visi zināja arī, ka viņš ir patriots.
Svētdien, 24. janvārī – biogrāfiskā drāma „Pasaulē ātrākais indiānis” („The World’s Fastest Indian”).
Režisors: Rodžers Donaldsons.
Lomās: Entonijs Hopkinss, Tesa Mičela, Ārons Mērfijs, Enija Vaitla, Gregs Džonsons.
Jaunzēlandes, ASV, Šveices un Japānas kopražojuma filmas galvenais varonis ir 1920. gada izlaiduma motocikls „INDIAN”, savukārt centrālais tēls - Berts Monro (1899-1978), cilvēks, kura mūža aizrautība bija motocikli. Viņa mērķis bija sasniegt pasaules ātruma rekordu motocikliem. Cīņa par ātrumu ir ilgs, sīksts, neatlaidīgs ikdienas darbs. Berta ikdiena nozīmē instrumentus un motociklu, lai atkal un atkal kaut ko pārbaudītu, pielabotu un uzlabotu savā spēkratā. Tā gan nav pati klusākā izprieca – kaimiņi bieži vien visai uzstājīgi metas aizstāvēt savas tiesības uz mierīgu ikdienu. Bet Berts ir neatlaidīgs, un fanātiķa sīkstums nāk ar panākumiem. Rekordi neizpaliek. Bertam Monro vairākkārt izdodas sasniegt pasaules ātruma rekordu, un viņš pats arī šos rekordus labo. Starp citu, pasaules ātruma rekords, ko Bertam Monro ar savu motociklu izdodas sasniegt uz Lielā Sālsezera ledus Jūtas štatā ASV 60. gados, vēl joprojām nav pārsniegts. Šis panākums viņam tolaik sagādāja popularitātes kalngalu.
Viena no filmas bagātībām ir galvenā varoņa spilgtā, notikumiem un piedzīvojumiem pārbagātā dzīve. Otrs ieguvums – Entonijs Hopkinss galvenajā lomā. Tas pats aktieris, kas 90. gadu sākumā ieguva OSKARU un pasaules slavu par Hanibala Lektera lomu Džonatana Demmes filmā „Jēru klusēšana”. Berta Monro lomā viņš ik mirkli piepilda ar tik gaišu dzīvošanas baudu, ka visā pasaulē ap viņu nejūt nekā drūma. Kaut visas Berta Monro darbošanās pamatā ir neatlaidīga tiekšanās uz lielo mērķi, katrs brīdis viņam piepildīts ar gandarījumu par to, ko viņš dara, ka viss notiek, ka aizvien tuvāk nāk iecerētais... Sirmais optimists: tāds Entonijs Hopkinss ir filmā „Pasaulē ātrākais indiānis”... Tāpēc nav brīnums, ka filma saņēmusi desmit dažādas balvas un piecas nominācijas.
Svētdien, 31. janvārī - krimināldrāma „Maikls Kleitons” („Michael Clayton”).
Režisors: Tonijs Gilrojs.
Lomās: Džordžs Klūnijs,Toms Vilkinsons, Sidnijs Polaks, Tilda Svintone.
Maikls Kleitons ir ievērojamas juristu firmas advokāts Ņujorkā. Viņš gan visā sistēmā ir sīka skrūvīte lielā mehānismā, kam uztic nenozīmīgus un ne visai tīrus darbus... Maikls neuzdrošinās tam iebilst, jo viņam svarīgi saglabāt lojalitāti savam uzņēmumam: lai valdītu klusums par viņa šķirto laulību, par lielajiem parādiem un apmātību ar azartspēlēm. Līdz ar to viņam dažkārt nākas rīkoties pret visiem godīguma principiem, bet – Maikls Kleitons pieļauj, ka apstākļi ir stiprāki par viņu. Tomēr tā notiek tikai līdz reizei...
Lai gan informācija par juristu firmas nozīmīgākā klienta – kādas lielas zāļu ražotājkorporācijas negodīgo darbību un medikamentiem, kuru lietošana apdraud cilvēku veselību - Maiklā Kleitonā īpašas emocijas nevarētu raisīt, pienācis brīdis, kad viņā mostas sirdsapziņa. Turklāt viņš uzzina par sava tuvākā drauga traģēdiju...
Filma, kas objektīvi uzskatāma par vienu no labākajām 21. gadsimta sākuma krimināldrāmām, apbalvota ar vienu OSKARU, tai ir arī sešas OSKARA nominācijas, divpadsmit citas balvas un piecdesmit nominācijas.
Bērniem
No 2. janvāra brīvdienu rītos, plkst. 8:35 - animācijas seriāls „Okeāna meitenes jaunie piedzīvojumi”.
Austrālijas animācijas meistaru seriāls ir viens no jaukākajiem un sirds gudrākajiem šī žanra darbiem. Filmā daudz fantāzijas, bet netrūkst arī reālisma; interesanti sižeta pavērsieni un neparasti varoņi, un tā noteikti patiks gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Oušianas karalim Nīmonam un uz planētas dzīvojošajiem klaniem draud briesmas un iznīcība.
Neparastajai okeāna meitenei – princesei Neri - jāatrod pazudušie, dzimtās planētas Oušianas pastāvēšanai tik nepieciešamie dzīvīgie kristāli. Bet tas nav vienkāršs uzdevums.
Ļaunais burvis Geliels vēlas iegūt pilnīgu varu pār visu Kosmosu, arī pār Oušianu. Kopā ar saviem palīgiem - citplanētiešiem Mozu un Elgaru - Geliels iesaistās kristālu meklēšanā.
Kas uzvarēs? Vai draudzība, uzticība un saliedēta rīcība, vai arī burvis Geliels un viņa ļaunie palīgi?
Sestdien, 9. janvārī, plkst. 12:50 - Dailes teātra izrāde „Sūnu ciema zēni”.
Lomās: Ivars Auziņš, Lauris Subatnieks, Aldis Siliņš, Jānis Mūrnieks, Ligita Skujiņa, Akvelīna Līvmane, Ilze Vazdika, Marīna Janaus, Lidija Pupure, Gunta Grīva, Aivars Siliņš un Ieva Aleksandrova.
Režisors: Ģirts Nagainis
Scenogrāfs: Ričards Štrauhs
Kustību režisors: Jānis Ērglis
Tērpi: Ivonna Straume
Mūzika: Valts Pūce
Dziesmu teksti: Inese Zandere.
Šis iestudējums ir viens īstens Ziemas stāsts - ar dziļām kupenām, lielu tuntulēšanos, ziemas slinkumu un kaislīgām ilgām pēc pavasara, kad reiz viss kusīs un atmaigs - gan dabā, gan cilvēkos.
