Ilmāru Blumbergu var uzskatīt par spēcīgāko mītiskās domāšanas pārstāvi Latvijas mākslā. Viņa tēma mākslā ir cilvēks un tā eksistence, mākslas izpētes objekts - dzīve un nāve. Mākslinieka darbos allaž mijas simboliskais ar ironisko. Aktuālajā izstādē tas izpaužas absurdo tekstu („Draugs meklē pērles”, „„К черту содержание, жми на форму” Витя”, „Dzīvē nav prieka, izlasi korānu”, „Brīvība – tas ir bīstami” u.c. ) ieviešana mākslas darbos, bet jāatceras, tie ir „iz dzīves” -citāti, grafiti, lozungi.
Izstādes nosaukums atsauc atmiņā H.Heses kulta romānu „Stikla pērlīšu spēle” (1946), kura sižeta pamatā Kastīlijas provinces daiļo mākslu darītāji un viņu nebeidzamā spēle. Blumberga gadījumā svarīgāks šķiet Johana Heizinga filozofiskā traktāta „Homo Ludens” (”Spēlējošais ciulvēks”), jo Blumbergs „spēlējas” ar mākslas un eksistences pamatprincipiem. Pasaules izcilāko mūziķu, dzejnieku un filozofu domām. Pats autors uzskata: „Šodien vienota kultūras principa, kas centrētos noteiktā mērķī, nav, tāpēc izstādes nosaukumā parādās daudzas „spēles”. Kodols mākslai nav nosaucams viens. Tas ir daudzpolārs, un nav klasificējams tik skaisti, kā bija Hesam. Nav īsti skaidri paši būtiskākie noteikumi, kas tā māksla ir. Turklāt pastāv jautājums par to, vai sabiedrībai spēle un spēlētāji vispār ir vajadzīgi?”
Ilmāra Blumberga personālizstāde “Stikla pērlīšu spēles” būs aplūkojama Rīgas Galerijas 2 stāvos.
Izstāde ietver arī Blumberga veltījumu Mocarta operai „Burvju flauta”, pie kuras mākslinieks bija sācis strādāt jau 1998. gadā kopā ar izcilo krievu režisoru Juriju Ļubimovu. Darbs pie šīs tēmas ticis prezentēts dažādos variantos - kopā ar Viesturu Kairišu tapušajā inscenējumā LNO „Burvju flauta”, multimediju izstādē Latvijas nacionālā paviljonā „49. Venēcijas biennālē” izstādē 2001. gadā, un nav pārtrūcis līdz šim brīdim.
Ilmārs Blumbergs dzimis 1943. gadā Rīgā/Latvijā.
1972. gadā Ilmārs Blumbergs beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu. Daudzpusīgā personība izpaužas ne tikai glezniecībā, bet arī grafikā, scenogrāfijā, kostīmu dizainā, grafiskajā dizainā, grāmatu ilustrācijā, plakātos, fotogrāfijā, video, instalācijā un skulptūrā.
Par saviem darbiem un izstādēm Ilmārs Blumbergs saņēmis daudzas starptautiskas godalgas un atzinības:
2001- Baltijas Asamblejas balvas ieguvējs par scenogrāfiju un kostīmu dizainu Mocarta operas “Burvju flauta” uzvedumam;
2003 –Prāgas Scenogrāfijas Kvadrinnāles sudraba medaļa par scenogrāfiju un kostīmu dizainu Mocarta operas “Burvju flauta” uzvedumam;
2005 -Latvijas Mākslinieku savienības lielā„Gada Balva 2004” vizuālajā mākslā par personālizstādi "Lūgšana par redzēšanu", San Ludovico baznīcā Venēcijā;
2007 – Dante Alighieri award for the „Venetian Books” Project;
2009 - „Spēlmaņu nakts 2009” balva par mūža ieguldījumu skatuves mākslā.
No 1962. gada mākslinieks regulāri piedalās nozīmīgās mākslas izstādēs Latvijā un visā pasaulē.
Nozīmīgākās personālizstādes:
1995 – "Viss no Hesioda", Rīgas galerija, Rīga/Latvija;
2003 - “Zīmējumi ir kastītē”, Rīgas Galerija, Rīga / Latvija, Tartu mākslas muzejs, Tartu / Igaunija;
2005 - “Lūgšana par redzēšanu”, Rīgas Galerija, Rīga / Latvija;
Nozīmīgākās grupu izstādes:
1984 – ”Daba, Vide, Cilvēks”, Sv. Pētera Baznīca, Rīga / Latvija;
1988 – 1989 - "Riga – Lettische Avantgarde", Kunsthalle, Berlīne / Vācija; izstāžu zāle Weserburg, Brēmene / Vācija; pilsētas galerija Im Sophienhof, Ķīle / Vācija;
2001- ”Riga 800 Magic Flute” - Latvijas paviljonā 49. Venēcijas biennālē, Venēcija/ Itālija;
2001 – ”Grafikas seja” Rīgas Galerija, Rīga / Latvija;
2001 – „Intevāls” Izstāžu zāle „Arsenāls”, Rīga / Latvija;
2002 – ”Nothing Peronal”, Brēmenes pilsētas galerija, Brēmene / Vācija;
2003 – Prāgas Scenogrāfijas Kvadrinnāle, Prāga/Čehija;
2004 - “Eiropas nolaupīšana”, Eskilstunas muzejs, Eskilstuna / Zviedrija ;
2004 - 8. gadskārtējā mākslas izstāde “Art Moscow”, Centrālais Mākslinieku nams / Maskava.
Darbi nozīmīgākās publiskās kolekcijās:
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (bijušais Valsts Mākslas muzejs), Rīga / Latvija
E. Smiļģa Teātra muzejs, Rīga / Latvija
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs, Rīga / Latvija
Tartu Mākslas muzejs, Tartu / Igaunija
A. Puškina Tēlotājmākslas muzejs, Maskava / Krievija
A. Bahrušina Teātra muzejs, Maskava / Krievija
Valsts Tretjakova galerija, Maskava / Krievija
Kunsthalle, Hamburga / Vācija
Bahumas mākslas muzejs, Bahuma / Vācija
Pilsētas muzejs, Pori / Somija
Pilsētas muzejs, Šamaljēra / Francija
Kanberas Nacionālā galerija, Kanbera / Austrālija
Jane Voorhees Zimmerli mākslas muzejs, Ratdžersas universitāte, Ņūbransvika / Ņūdžersija / ASV
Darbi Nozīmīgākajās privātkolekcijās:
Guntis Belēvičs
Māris Bensons
Bergu ģimenes kolekcija
