Šā gada pirmā pēcpusdiena veltīta Fransuā Trifo un Raineram Verneram Fasbinderam, kas ar savu radošo enerģiju visai spēcīgi ietekmēja Eiropas kino 1960.-1970. gados. Zīmīgi, ka abi ļoti aktīvi strādājošie režisori kā savu filmu pamatžanru izvēlējās melodrāmu, atklājot tajā arvien jaunas izteiksmes iespējas.
23. janvāra (Andžejs Vaida) un 6. februāra (Karojs Maks) pēcpusdienās apmeklētājus iepazīstinās ar melodrāmas attīstību sociālisma apstākļos. Cilvēka brīvību smacējošā ideoloģija un reducētā sadzīve veicināja ilgas pēc mīlestības, kurā indivīds meklēja un atrada sevi. Sākot no 1960. gadiem, t. s. sociālisma zemju kino mākslas labākie darbi stipri vien pārsniedza „sistēmas” nospraustās atļautības robežas.
Pēdējos gadu desmitos kino pārdzīvoja postmodernisma estētisko uznācienu. Izrādījās, ka, nojaucot tradicionālo cēloņu-seku ķēdi filmas stāstā un to fragmentējot, papildinot ar klasisku vērtību citātiem, kas, protams, atklājas tikai zinātājam, var iegūt negaidīti dziļu ieskatu cilvēku attiecību mozaīkā, dzīves dramatismā. 20. februāra (Pedro Almodovars) un 6. marta (Deivids Linčs) kino pēcpusdienās, parādīsim, cik daudzveidīgs var būt filmu saturs, ja pareizi saliek dramatisko notikumu puzli.
Lai kā mainījušās melodrāmas ārējās formas, tajās, tāpat kā dzīvē, vienmēr ir liktenīgas nejaušības ar traģiskām sekām, un tas joprojām valdzina skatītājus.
Ar melodrāmas žanra attīstību iepazīstinās kino zinātnieks Agris Redovičs.