Kaut arī Durbes pils ir restaurēta un tajā iekārtots 19. gadsimta beigu muižnieku kungu mājām tipisks interjers, tās vēsturē joprojām ir daudz neskaidrību. Pils ir pazīstama kā viena no Kurzemes klasicisma stila kungu mājām, bet Tukuma muzeja pētījumi liecina, ka tā būvēta daudz agrāk - jau 17. gadsimta otrajā pusē.
Viedoklis, ka Durbes pils celta laikā no 1920. līdz 1823. gadam - Elejas dzimtkunga, grāfa Johana Frīdriha fon Mēdema laikā - pirmo reizi publiski izskanējis jau 19. gadsimta beigās. 1873. gadā, apkopojot materiālus Baltijas mākslinieku leksikonam, pazīstamais Jelgavas gleznotājs un Kurzemes provinces muzeja darbinieks Juliuss Dērings Durbes pili ierindojis arhitekta Berlica būvēto ēku sarakstā. Līdzīgu viedokli 1900. gadā publicētā rakstā izteicis novadpētnieks Oskars Emīls Šmits, kas vairākkārt fotografēja pili un klasicisma stilā veidoto parku. Informācija par Berlicu kā Durbes pils cēlēju lasāma arī arhitekta Vilhelma Neimaņa sastādītajā un 1908. gadā izdotajā Baltijas mākslinieku leksikonā. Līdzīgu uzskatu paudis arī Baltijas piļu speciālists Heincs Pīrangs, kurš gan pils arhitektūrā pamanījis arī Berlicam neraksturīgus vaibstus. Mākslas zinātnieks Ojārs Spārītis izstādes Elejas pils katalogā palicis pie iepriekš minētā pieņēmuma. Savukārt mākslas zinātnieks Dainis Bruģis, veicot pils fasāžu un interje
ra izpēti un izmantojot analoģijas, atzinis, ka Berlics bijis iesaistīts Durbes pils pārbūvēs.
Latvijas muižu arhitektūrā un arī mākslas vēsturē ir samērā daudz līdzīgu gadījumu. Durbes pils piemērs ir tikai viens no daudziem. Rundāles pils muzeja direktors I. Lancmanis, kas muižu vēstures pētniecībai veltījis visu mūžu un uzkrājis milzīgu informācijas klāstu, savā lekcijā sniegs ieskatu arhitektūras un mākslas procesos, kā arī laikmeta norisēs, kas ietekmējušas izmaiņas muižu kungu māju dizainā un plānojumā 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā ceturtdaļā. Viņš arī palīdzēs rast atbildes uz jautājumiem par arhitekta J. G. Ā. Berlica ieguldījumu pils pārtapšanā.
Uz lakeciju aicināti muzeju darbinieki, pieminekļu aizsardzības speciālsiti, vēstures, kultūrvēstures un vizuālās mākslas skolotāji, kā arī interesenti. Ieeja - bez maksas.
Lūdzam pieteikt dalību līdz 18. janvārim plkst. 15.00. zvanot pa tālr. 63182392, mob. 27843190. E-pasts: tukmuz@apollo.lv.