Vecāki un audzinātāji bieži visiem spēkiem pūlas iesaistīt rotaļās bērnus, kuri ar prieku spēlējas vieni. Daudzi domā, ka viņu radinieki, kuri svētkos neiet ciemos un neaicina viesus, grimst depresijā. Tos, kuri izvairās no kārtējās kafijošanas vai tērzēšanas uz sliekšņa, kolēģi un kaimiņi uzskata par iedomīgiem. Žurnālisti vārdu „vienpatis” kriminālziņās bieži automātiski ievieto negatīvu raksturojumu virknē.
Patiesībā vienpatis gluži vienkārši ir cilvēks, kurš vienatnē jūtas labi. Un tā ir dabas dota īpašība.
Annelija Rufusa nopietni un reizē asprātīgi atklāj tēmu, kas attiecas gan uz vienpašiem, gan nevienpašiem.
Tiem, kuri kopš bērnības jutušies vainīgi par to, ka spēj just dzīves garšu, sarīkojot ballīti vienam − sev −, šī grāmata ļaus atviegloti uzelpot.
Tiem, kuri raizējas, ka savus bērnus, radus, draugus vai kolēģus nu nekā nespēj padarīt sabiedriskākus, šis apcerējums liks viņus saprast un nomierināties.
Tiem, kas baidās no katra, kurš tiecas prom no bara, pūļa, pulka, Annelija Rufusa liks nokaunēties un iedziļināties cilvēka dabā.
Šī ir aizraujoša dzīves mācību grāmata visiem, un tīrais brīnums, ka tā izlasāma tikai tagad.
Īpaši vērtīgi ar to iepazīties ir vecākiem, audzinātājiem, radošo profesiju pārstāvjiem, psihologiem, psihiatriem, pusaudžiem, jauniešiem, sociologiem, filozofiem.
Grāmata izdota apgādā „Lietusdārzs”. No angļu valodas tulkojusi Dace Vanaga.
