Daudz darba un laika tika ieguldīts pieteikuma sagatavošanā un publicitātes veidošanā konkursam par Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanu 2014. gadā. Lai gan šis tituls netika izcīnīts, tomēr ieguvums ir nenoliedzami, ne tikai daudzu jaunu pasākumu, ideju un projektu plānošanā, bet arī sabiedrības pozitīvā atbalstā un iesaistīšanās dažādas aktivitātēs. Pilsētas svētkos katrs varēja uzrakstīt savas vēlmes un sapņus par pilsētas nākotnes vīzijām, cēsnieki iesaistījās foto akcijā „Ietinies kultūrā”, jauniešu darba rezultāts – interneta vidē filmiņas par Cēsīm. Patīkami pārsteidza balsojuma statistikas rezultāti internetā.
Veiksmīgi tika sagatavots un LR Kultūras ministrijā iesniegts projekts par jaunā daudzfunkcionālā Vidzemes mūzikas un mākslas centra būvniecību, kas vieš cerības nākotnei par kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras piedāvājumu visā Vidzemes reģionā. Paredzēts, ka vasarā sāksies būvniecības darbi un pēc diviem gadiem kultūras baudītāji varēs atgriezties jaunā, skaistā namā.
Interesants projekts, kas noteikti deva ieguldījumu pilsētai bija sadarbībā ar Britu padomi „Nākotnes pilsētas spēles”. Tajās tika aicināti piedalīties dažādu jomu pārstāvji, lai meklētu un vēlāk arī īstenotu jaunas idejas Cēsu vecpilsētas sakārtošanai, tūristu piesaistīšanai pilsētai ilgstošākā laika periodā un kultūrtūrisma attīstības iespējām visā Vidzemes reģionā.
Pavasarī Cēsis bija savdabīga vēstneša lomā, jo vairākās Latvijas pilsētās, tajā skaitā arī Cēsīs - notika pirmā publiskā diskusija „Latvijas Forums” par iedzīvotāju aktivitāti un līdzdalību jeb pašiniciatīvas uzņemšanos dažādu problēmu risināšanā. Tās rezultātā izveidojās domubiedru grupa „Cēsu Forums”.
Sagaidot Pilsētas svētkus, Cēsīs iebrauca Mākslas vilciens ar talantīgā gleznotāja Andra Eglīša izstādi „Es gribu būt tur” stacijas vecajā noliktavā. Dienas garumā pilsētas svētku pasākumus apmeklēja aptuveni 12 000 viesi.
Oktobrī nostaļģisku noskaņu un atmiņu apvīts, notika pēdējais koncerts nama zālē „Pārcelšanās svētki”. Gatavojoties šim pasākuma tapa videofilma par Cēsu Kultūras centra vēsturi un spilgtākajiem notikumiem. Atmiņās kavējas bijušie un esošie nama darbinieki. Šobrīd ir uzsākts darbs pie vēsturiski dokumentālas grāmatas sagatavošanas.
Radošs un darbīgs šis gads ir bijis arī Cēsu Kultūras centra amatierkolektīviem. Deju kolektīvs „Randiņš” iestudējis jaunu deju uzvedumu „Maija un Paija”. Klajā nācis tautas vērtes kopa „Dzieti” jubilejas dziesmu disks, deju kolektīvi „Dzirnas” un „Saulgrieži” Cēsu vārdu nesuši ārpus Latvijas robežām piedaloties starptautiskos deju festivālos. Jauktais koris „Wenden” pavasarī prezentēja koncertuzvedumu „Te ir tā vieta”. Aktīvi koncertējuši Cēsīs un arī citur Latvijā pārējie kori. Cēsu Tautas teātris šogad daudz sadarbojies ar Cēsu Centrālo bibliotēku. Kopumā šogad ir notikušas 212 radošo kolektīvu aktivitātes.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, neskatoties uz ekonomisko krīzi pasākumu skaits ir palicis nemainīgs. Kopumā Kultūras centra pasākumos piedalījušies apmēram 18 00 apmeklētāju.
2009. gadā Cēsu Kultūras centrs cēsniekus un pilsētas viesus ir nodrošinājis ar pasākumiem piedāvājot - gadskārtas svētkus, amatiermākslas un viesmākslinieku koncertus, pilsētas svētkus, seminārus, izstādes, balles, teātra izrādes.
Uz jauno 2010. gadu Cēsu Kultūras centrs raugās optimistiski un ir ieskicēti virzieni, kuros būtu jāstrādā šogad vairāk. Piemēram, veidojot pasākumu piedāvājumu, tiks vairāk domāts par to sabiedrības daļu, kuri nevar atļauties iegādāties biļetes uz pasākumiem. Balstoties uz ideju, veidot nelielus pasākumus, kuru izmaksas nav augstas, piedāvāsim mazos kino vakarus ziemas periodā, vasaras sezonā - bērnu pēcpusdienas Maija parkā un muzikālas novakares Rožu laukumā. Kultūras un mākslas aktivitātes „izies tautā” norisinoties netradicionālās vietās. Neatkarīgi no Cēsu Kultūras centra mītnes vietas meklēsim inovatīvas pieejas, lai kultūras dzīve Cēsīs būtu vēl daudzveidīgāka, interesantāka un pieejamāka sabiedrībai.