Krīzes laika mīlestības stāsts no 20. gadsimta trīsdesmitajiem gadiem ir viena no spēcīgākajām Eiropas lugām, kas pēdējos gados ieguvusi jaunu, aktuālu skanējumu. Viņš – šoferis, kas tikko zaudējis darbu. Viņa – kantoriste, kas gatava darīt daudz ko, lai darbs būtu un labklājība augtu. Abi varētu turēties kopā un izdzīvot cauri grūtajam laikam, tomēr tas kļūst sarežģīti. Autors lugai devis apzīmējumu “tautas luga”, izrādes darbība notiek karnevāliskā pasākumā „alus svētkos”, kurus pēdējos gados tā iecienījuši arī Latvijas cilvēki. Dzīvesgudrs, smeldzīgs un humora pilns stāsts par mīlestību uz „dzīru krīzes laikā” fona.
Ēdena fon Horvāta lugas „no jauna tiek atklātas” septiņdesmitajos gados, no tā laika kļūstot par noturīgām „zelta vienībām” pasaules teātra repertuārā. Horvāts piedzima 1901.gada 9.decembrī Fiumē pie Adrijas jūras. 1919. gadā uzsācis studijas Minhenes universitātē, Horvāts sāk rakstīt stāstus, tos publicē žurnāls „Simplicissimus”. Skatuvei jaunais autors pievēršas, atsaucoties komponista Zigfrīda Kalenberga uzaicinājumam uzrakstīt pantomīmas scenāriju. Horvāta pirmā luga dramatiskajam teātrim „Slepkavība Mauru ielā”, sarakstīta 1923.gadā, pēta cilvēkus, par kuriem mēdz sacīt, ka tie nogājuši no ceļa. „Slepkavība Mauru ielā” līdz skatuves dēļiem nenonāk, bet Horvāta teātra pasaule jau sāk izzīmēties. Tajā mājos tā dēvētais „mazais cilvēks”, viņa eksistenciālās problēmas un pati realitāte, kurā viņš dzīvo.
Horvātu interesējušas tautas lugas. Tradīcijai, kurai modernā dramaturģija bija gājusi garām ar līkumu, uzskatot šo žanru par deģenerējušos un derīgu vien seklām izklaidēm un skatītāja visprimitīvāko prasību apmierināšanai, Horvāts sajūt nopietnas attīstīšanas iespējas. Viņaprāt tas ir īstais formāts, kādā runāt par savu laiku un cilvēkiem šajā laikā. Horvāts izstrādā jaunu formu „tautas lugām”, sevi dēvējot par dramatisku hronistu, un atzīstot, ka viņa darbi visdziļāk un būtiskāk sasaucas ar tautas dziesminieku un tautas komiķu daiļradi, mazāk ar veco „tautas lugu” pasauli.
„Balādi par bez darba palikušo šoferi Kazimiru un viņa līgavu ar ambīcijām” Horvāts raksta 1932.gadā, domājot par pasaules ekonomisko krīzi un tās traģisko ietekmi uz cilvēku. Vācijā strauji aug pašnāvību skaits, kurām par iemeslu ir „ekonomiskas problēmas”. Šajā jomā Vācija izvirzās par izteiktu līderi starptautiskajā arēnā. Tautas lugas „Kazimirs un Karolīne” darbība risinās 1929.gadā Minhenes Oktobra svētkos. „Daudziem klājas ļoti slikti. Viņi tveras pie ilūzijām. Stiprākā ideoloģija, ko kultivē nacisti, džinkst sarunās un dzīvē. Oktobra svētkus iestudētāji drīkst aizstāt ar jebkuru citu mākslīgu paradīzi” – rakstīja Horvāts.
