Andrim 2009. gada 29. decembrī būtu apritējuši jau 60. Pirms 19 gadiem viņu trāpīja nāvējoša lode brīdī, kad viņš filmēja no Bastejkalna tilta bruņotas sadursmes pie Iekšlietu Ministrijas un LPSR prokuratūras. Andris krita kā varonis ar savu ieroci – videokameru rokā. Bija Barikāžu laiks. Un Neatkarība bija tik tuvu... Tie “ar spārniem – tie dzīvo ļoti ātri” – tas, liekas, Peters. Tieši tā Andris dzīvoja un mira – dzejiski un romantiski.
Folklora, mitoloģija Latvijā un pasaulē. Mazo, nomaļo, mazpētīto tautu vēsture, antropoloģija, kultūra – Latvijas līvi, Krievijas jakuti, čukči, ņenci, hanti un mansi. Kanādas inuīti. Ķeltu senvēsture un Skotijas kultūras mīklas. Sports, kā dzīves dramaturģija tīrā veidā. Latvijas Olimpiskās kustības un Latvijas džeza mūzikas vēsture...
Andris bija zinātkārs nemiera gars. Jau no bērnības. Vienmēr kustībā. Vienmēr ar foto, kino vai videokameru ceļa somā. Brīvs no materiālām ambīcijām. Brīvs radošajā darbā, jo spēja apvienot pats visas galvenās kino profesijas. Viņa profesionālā izglītība Maskavas kino augstskolā VGIK-ā tāda arī bija autors – operators. Kino un TV reportieris, kas pats domā, analizē, filmē, montē, raksta.
Andra atstātais radošais mantojums vēl gaida nopietnus pētniekus. Viņa piemiņas vakarā būs retā iespēja skatīt kaut divas stundas no tām vērtībām, ko radījis Andris Slapiņš, ieklausīties, ko viņš gribējis vēstīt saviem skatītājiem, iejusties viņa garīgajā pasaulē.
Ar gaišām atmiņām pieminēsim Andri Slapiņu jubilejā.
Pasākumu rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība.
Projektu atbalsta VKKF, RDKD, kino ”Rīga”.
Ziņa publicēta sadarbībā ar kinokino.lv.
