Filmas anotācija:
Tautiska filma, kurā prieki ar bēdām vijas, un mīlestība dzīvotgribu vairo.Tā savu jauno un tautā šķiet bezgala ilgi gaidīto filmu Rūdolfa mantojums raksturo pats tās autors un režisors Jānis Streičs. Filma ir viņa veltījums Blaumanim ar patvaļīgu atskatīšanos uz notikumiem, kad Skroderdienu varoņi bija pavisam jauni. Tiem doti citi vārdi, kā arī darbība pārnesta uz daudz vēlāku laiku nekā Blaumanim.
Bija jau savulaik doma uztaisīt filmā pašas Skroderdienas, bet neviens neuzdrošinājās to darīt – Silmaču ļaužu dzīve ir skatuves klasika un savādāku interpretējumu ļaudis var arī nepieņemt. Bet, studējot Blaumani, Jānis Streičs atrada atbalsta punktu, un tas bija it kā garāmejot pateikts vārds par kādu brašu latvieti Rūdolfu, kas varētu būt vectēvs kādam Silmaču varonim.
...Ir XX gadsimta sākums, kas solīja latviešiem pārticīgu un laimīgu nākotni, bija modusies tautas nacionālā pašapziņa, un auga zemnieku varēšana pārspēt pat muižniekus. Vecais ķeizara zaldāts Rūdolfs Rūdups, ar savu bagātību un lepnību būdams baronam kā dadzis acīs, kļūst gaužām nevaldāms, kad viņu ķer Amora bulta. Vienkāršas kalponītes Emīlijas dēļ vecais gatavs uz visu. Bet meiča mīl viņa krustdēlu Kārlēnu. Pa vidu mijās gan manta, gan barona patvaļa un blēži. Divu radinieku cīņa par Emīlijas sirdi izmaina kā abu vīriešu, tā pašas kalponītes likteni, lai viņai cauri asarām beidzot acīs atmirdzētu saulīte...
Scenārija autors un režisors: Jānis Streičs
Operatori: Gvido Skulte, Harijs Kukels
Galvenajās lomās: Romualds Ancāns (Rūdolfs Rūdups), Rēzija Kalniņa (Emīlija), Arturs Skrastiņš (Kārlis), Dainis Gaidelis (Andžs), Velta Straume (Trīne), Venta Vecumniece (Lielmāte), Jānis Paukštello (Mācītājs), Uldis Dumpis (Barons), Ingrīda Andriņa (Baronese)
Filmas apskats:
Tautasdziesmām un mākslinieciskas lirikas un folkloras apņemta filma - kārtējais Jāņa Streiča mākslas darbs. Visu cieņu pārējiem latviešu režisoriem (īpaši jaunajiem censoņiem), tomēr līdz šī vecmeistara līmenim Jums vēl augt un augt. Streičs atkal pierāda, ka jebkurā laikmetā, ar jebkādu filmu tehniku, ar jebkādu aktieru sastāvu viņa radītās filmas iegūst zināmu ikonisku statusu un tas nav mākslīgi uzpūsts ziepju burbulis, pamatojoties tikai uz patiešām leģendārām Streiča filmām, kā piemēram "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" un "Cilvēka bērns", visam ir pamats arī mūsdienās.
"Rūdolfa Mantojums" ir gan dramatiska, gan nedaudz ar tādu kā latviešiem un latviešu kino raksturīgo traģikas piešprici (bet nav par daudz), gan tiešām labs humoriņš, gan ironijas deva, gan diezgan veiksmīga mūsdienu vēstures interpretācija, kas, starp citu, ļoti lieliski iederas mūsdienu sociālajos un finansiālajos apstākļos. Lieliski attaino un ironizē par mūsdienu latviešiem. Gluži, kā skatīties tādā, kā apgrieztajā - greizajā spogulī. Ir zemnieks, kurš pakļaujas varenajiem baroniem, ir zemnieks, kurš spirinās pret pastāvošo iekārtu, ir jau pieminētie baroni (kā minimums, kāds 100tiņš tādu), kuri ir dikti labi iekundējušies savos smalkajos Rīgas apartamentos un jūtas apdraudēti pat mirkļos, kad kāds zemākas kārtas cilvēks uzdrošinās bez atļaujas iegādāties karieti vai, nedod Dievs, uzcelt glaunāku māju...
Streičs ir spējīgs aktierus no teātra skatuves dēļiem lieliski piemērot kino ekrāna lentei un tās patiešām ir divas dažādas lietas (to var lieliski novērot jebkurā no latviešu seriāliem vai pēdējo laiku filmām). Rēzijas Kalniņas un Artūra Skrastiņa dvēseliskais duets un harizmātiskā saskaņa liek viņu mīlestībai noticēt līdz pēdējam kautrīgajam sīkumam. Romualds Ancāns (Rūdolfs Rūdups) ir tikpat piemērots lomai un lieliski ir spējīgs attēlot drosmīgo, spēcīgo un, galvenais, lepno latvieti.
Ir jau daži melnumi, ko varētu tai medus mucai piesviest, bet kopējā pēcgarša ir tik laba, ka aizmirstas nelielā pakļaušanās mārketinga modernajām tendencēm, pārlieku liels modīgums montāžā un filmēšanas tehniskajā daļā, bet uz to visu var pievērt acis, jo mēs labi zinām, kas ir filmas producenti, turklāt nevar jau teikt, ka šīs modernizācijas ir kaut kas slikts. Esmu gandarīta par to, ka tik un tā ir labi jūtams Streiča režijas stils un patīkamais un sirdi sildošais humors un mūsdienās zudusī latvietība ik katrā filmas kadrā.
Arī mūzikas izvēle ir slavējama, jo labi papildina filma un piesātina cilvēku emociju buķeti ar vēl spilgtāku pēcgaršu.
Noteikti dodieties noskatīties, aizmirstiet par stereotipiem, ka latviešu veidots kino nekam nav derīgs, šis nav tas gadījums!
