Varbūt tā bija, varbūt nebija, varbūt pat pilnīgi aplam, bet ikreiz, kad iedomājos par Jāni Dreimani, savā iztēlē redzu viņu joņojam – ar modinātājpulksteni vienā rokā, ar notīm pieblīvētu portfeli otrā rokā – no vienas cienījamas vietas uz otru. – Aldonis Kalniņš.
Jāņa Dreimaņa simtgadē savu skolotāju atcerēsies diriģenti Edgars Račevskis, Ina Ekarte, skaņu režisors Jāzeps Kulbergs, dziedone Alīda Zvagule. Maestro daiļradē ieskatu sniegs jauktais koris Sonore Mārtiņa Ozoliņa vadībā. Sarīkojumu papildinās vēsturiski fotomateriāli un kinokadri par Jāni Dreimani no muzeja jaunieguvuma – komponista Georga Dovgjallo arhīva.
Fortissimo – šāds nosaukums bija maestro vadītajam korim, un tādu (fortissimo – ļoti spēcīgi, skaļi, itāļu val.), ļoti spēcīgu, iespaidu uz laikabiedriem atstāja pats Jānis Dreimanis (1909 – 1963) – neparasti fascinējoša un daudzpusīga personība Latvijas mūzikas kultūrā. Dzimis Rīgā, skolas un muzikālās izglītības gaitas sācis Valmierā, 1929.gadā iestājies Latvijas Konservatorijā, ko absolvējis trijās specialitātēs (prof. Jāzepa Vītola kompozīcijas teorijas klasi, prof. Paula Jozuus ērģeļklasi un prof. Jāņa Mediņa simfoniskā orķestra diriģēšanas klasi). Jānis Dreimanis epizodiski diriģē orķestri, tomēr turpmāk viņa mākslinieciskā darbība saistīta galvenokārt ar koriem. To skaitā ir gan mazāki muzikāli kolektīvi Rīgā (Adventistu kora kapela), Tukumā, Siguldā, Liepājas rajonā, gan skaitliski lieli (ap 100 dziedātāju) kolektīvi – jauktais koris Fortissimo, 5. Rīgas aizsargu pulka koris, Liepājas vīru koris Dziedonis, kas 18 gadu ilgajā Jāņa Dreimaņa darbības laikā sasniedz ļoti augstu māksliniecisko līmeni. Ļoti plašs ir diriģēto dziesmu klāsts, to skaitā ne viens vien pirmatskaņojums. Arī Alfrēda Kalniņa Ņujorkā tapusī apjomīgā un sarežģītā kantāte Jūra pirmo reizi izskan kora Fortissimo, orķestra un diriģenta Jāņa Dreimaņa interpretācijā.
Kā populāru kora vadoni Jāni Dreimani aicina par virsdiriģentu dažādos reģionālajos dziesmu svētkos un dziesmu dienās (Mālpilī, Ludzā, Siguldā, Mērsragā), arī pirmajos (un līdz šim vienīgajos) Igaunijas latviešu dziesmu svētkos Lauros (t.s. Lauru kolonijā) 1936.gada 24.jūnijā.
Pēc Otrā pasaules kara Jāņa Dreimaņa darbība saistīta ar Liepāju – norit spraigs darbs mūzikas vidusskolā – gan mācot diriģēšanu, kompozīciju, teorētiskos priekšmetus, īsu brīdi arī ērģeļspēli, gan veicot administratīvos pienākumus. Jāņa Dreimaņa audzēkņu pulkā atrodami daudzi Latvijā pazīstami mūziķi – Edgars Račevskis, Agris Engelmanis, Jāzeps Kulbergs, Georgs Dovgjallo, Edīte Kokare, Austra Pumpure, Alīda Zvagule, Inta Villeruša, un daudzi, daudzi citi.
Lai arī Jāņa Dreimaņa dažādo darbu slodze ir ļoti liela, tomēr atliek laiks arī kompozīcijai. Viņa daiļrades pūrā ir mūzika piecām izrādēm Liepājas teātrī, ap 30 dziesmu koriem. Latviešu literatūras un mākslas dekādes Maskavā vajadzībām 1955. gadā top muzikāls uzvedums Latviešu kāzas Nīcā.
„Jānis Dreimanis? Likās, ka viņu kāds triektu, dzītu, urdītu. Varbūt tā bija, varbūt nebija, varbūt pat pilnīgi aplam, bet ikreiz, kad iedomājos par Jāni Dreimani, savā iztēlē redzu viņu joņojam – ar modinātājpulksteni vienā rokā, ar notīm pieblīvētu portfeli otrā rokā – no vienas cienījamas vietas uz otru. Ap viņu virmoja humors, asprātības. Manuprāt, tas bija cilvēks, kas varēja iešūpot, aizraut sev līdzi ap sevi esošos; cilvēks, kas prata „audzēt spārniņus” arī saviem darbā piezemētajiem vīriem, kaut uz brīdi tos atraujot no zemes,” atmiņās rakstīja komponists Aldonis Kalniņš.