Grupas ”Чемпионы мира” / ”Pasaules čempioni” dalībnieku - Giya Abramishvili, Konstantīns Latiševs, Konstantīns Zvezdočotovs, Boris Matrosov - izstāde no 80.g./90.g. darbiem ir mēģinājums sniegt latviešu skatītājiem ieskatu maz zināmā krievu laikmetīgās mākslas perioda savdabībā un iepazīstināt ar šo pasaulē labi zināmo „krievu stilu” glezniecībā izmantojot četru autoru mākslas paraugus. Šī savdabība ir humors, pašironija, groteskie tēli, situāciju - komēdiju sižeti un absurdi teksti no nebeidzamiem padomju dzīves reāliju krājumiem. Grupas ”Чемпионы мира” / ”Pasaules čempioni” dalībnieku daiļradē nav zaudējusi savu nozīmi. Viņi visi turpina spēlēt svarīgu lomu krievu laikmetīgās mākslas kontekstā. Visi grupas dalībnieki ir aktīvi izstāžu dzīves dalībnieki arī šodien bez viņu klātbūtnes nenotiek nopietnas krievu laikmetīgās mākslas izstādes ārzemēs vai starptautiskās skatēs. Dažādos gados viņi pārstāvēja Krieviju Venēcijas Biennālēs
Grupas Чемпионы мира / Pasaules čempioni ( idejiskais tēvs un dibinātājs ir krievu laikmetīgās mākslas klasiķis un pirmā lieluma zvaigzne Konstantīns Zvezdočotovs (patlaban piecdesmit vienu gadu vecā K. Zvezdočotova izstāde ar izaicinošu nosaukumu ”НЕ ВЫДЕРЖАЛ”/ ”Neizturēju” noris Maskavas laikmetīgas mākslas Zuraba Cereteli dibinātā muzejā. Savus darbu autors eksponē muzejā četros stāvos no kuriem trīs ir ar absolūti jauniem darbiem, viens - retrospektīva.) Zvedočotovs, kas tiek uzskatīts par vienu no asprātīgākajiem un gudrākiem Maskavas „Artscēnas” dalībniekiem iesāka grupas ”Мухомор” /”Mušmire” sastāvā 70. gados, kas bija nedaudz anarhistiska alternatīva laikabiedru konceptuālistu nopietnībai.
Grupas performances, glezniecība un pat mūzika ātri iekļuva kulta parādību rangā. Pēc piespiedu nosūtīšanas padomju armijā mākslinieks dibināja grupu ar bezkaunīgu nosaukumu – ”Чемпионы мира” / ”Pasaules čempioni” un sāka attīstīt postmodernā garā glezniecību. Par viņa nozīmīgākiem sasniegumiem 80. gadu izskaņā tiek uzskatīta gleznu sērija ”Пердо”/ „Perdo”. Gleznieciska antiutopija par tāda paša nosaukuma totalitāru valsti un tās galveno sakrālo simbolu - asiņaini sarkanu un cukursaldu arbūzu. 90. gados viņa efektīgākais projekts – intstalācija ”Артисты-метростроевцам”/ „Mākslinieki - metrobūvniekiem”, tā izskatās kā mozaīka ar slavenās režisora Gaidaja (Гайдая) komēdijas varoņiem – Trus (Трус), Baldes (Балбдес), Bivali (Бывалый). Pēdējos gados viņa daiļrades neizsīkstošs avots - žurnāla ”Крокодиле” /„Krokodils” ilustrācijas. Pats viņš mēdz sacīt, ka ”Крокодиле” /„Krokodils” ir maģisks kristāls, caur kuru var lūkoties uz visu pasauli. Iesācis kā mākslinieks, kas apsurdiskā garā attēloja padomju dzīves steriotipus, Zvedočotovs ir viens no nedaudzajiem, kam ir izdevies noturēt un attīstīt savu stilu divdesmit gadu garumā.
