Māksliniece Sandra Norbina (Norrbin) strādā ar skultpturālām instalācijām, kas radītas un pielāgotas konkrētās vietas arhitektūrai, ar to izaicinot fizisko telpu. Materiāla un apkārtējās vides mijiedarbība ir būtiska, jo caur to veidojas dinamiska saskare starp telpu, materiālu un autori. Jaunākajā projektā Och livet stod bredvid/And life stood at the side, kas iepriekš realizēts galerijā Lautom Contempoaray un Oslo pisētvidē, Sandra Norbina izmanto piepūšamu objektu, kam ir glābšanas laivas foma. Līdz šim, strādātojot ar telpu, māksliniece izmantojusi dažāda veida izolējošus materiālus, kas ar savu masu burtiski iekaroja telpu un konfrontēja ar skatītāju. Šobrīd apjoms ir nomainīts ar gaisu un pateicoties gaisa pumpim pievienotajam taimerim, galerijā Supernova glānšanas laivas instalācija lēni ieelpos un izelpos.
Filosofs Toms Ķencis sniedz sekojošu komentāru projekta sakarā:
Jau sen pirms Fjodors Dostojevskis uzrakstīja spārnoto frāzi „Skaistums izglābs pasauli”, vārds „glābšana” ir ticis saistīts ar mākslu un māksliniekiem – no pestīšanas mūžīgā atkārtojuma viduslaiku gleznojumos līdz romantiķu alkām pēc izbēgšanas no Apgaismības racionalizētās pasaules. Tāpat citos kontekstos tas ir aktuāls arī, kad par skaistumu neviens nerunā.
Glābšana no diskursīva pavadoņa, kas raksturo vairāk skatītāju nekā mākslas darbu, ir kļuvusi par pastāvīgu vienību laikmetīgajā mākslā. Tādu to iemieso Sandras Norbinas elpojošā glābšanas laiva galerijā Supernova. Tā ir kā burtiski izlasīta metafora mākslas lomai sabiedrībā, vai, tik pat labi – mūsdienu cilvēka situācijai, kurā izdzīvošana draud stāties dzīvošanas vietā.
Līdztekus glābšanas laiva, kas gandrīz pilnībā aizpilda galerijas telpu, var tikt nolasīta kā filozofiska alūzija katastrofu un krīzes menedžmenta diskursam, kas plosās gan masu medijos (galvenokārt attiecībā uz praktiskiem jautājumiem), gan uz kino ekrāniem (ne velti katastrofu drāma 2012 ir starp vērienīgākajām pagājušā gada filmām). Vai neatkarību ieguvusi glābšana atstāj telpu arī pašiem glābjamajiem? Vai prasība pēc tūlītējas rīcības radikāli aizpilda domāšanas vietu?
Projektā Och livet stod bredvid/And life stood at the side Sandra Norbina risina vēlmi pēc attīstības ierobežotā telpā, kuru pavada klaustrofobiska sajūta, ko rada ieslodzījums un izslēgšana no dzīves. Kā saka pati māksliniece: „Tev nav citas izvēles kā pieņemt esošo stāvokli un dzīve, pēc kuras tu tiecies, pastāv tikai sapņos un paralēlās dzīvēs.” Kas izglābs mūs no grimstošas valsts vai neizdevušās dzīves? Varbūt skaistums.
Interesanti, ka Sandras Norbinas mākslasdarbs tematiski sasaucas arī ar rīdziniekiem pazīstamo „Survival Kit” – starptautisko laikmetīgās mākslas projektu, kura ietvaros mākslinieki tika aicināti reflektēt par dažādām izdzīvošanas stratēģijām mūsdienu pasaulē. izdzīvošana, palīdzība un glābšana ir jēdzieni, kas precīzi iezīmē mākslas un pēdējo gadu aktuālo politekonomisko diskusiju krustpunktus.
Izstādi atbalsta: Norvēģijas karalistes vēstniecība Rīgā, OCA, KKNORD, Reval Hotel Elizabete, Sia Park MV, Rīgas Laiks, Foto Kvartāls.
