Pazīstamās prozaiķes Gundegas Repšes pirmā luga aizved uz Kurzemes krastu, kurā gadu desmitiem atradušās Ūrratu” mājas. Šo māju saimniekam Arkādijam ir jubileja, tālab kopā sapulcējās gan viņa meitas un audžudēls, gan kaimiņi. Kad gatavošanās darbi – pīrāgu cepšana, jaunumu stāstīšana un labdabīga apcelšanās – ir beigušies, saimnieks paziņo, ka zemi ap māju ir pārdevis. Negaidītais pavērsiens atklāj, ka visiem ģimenes locekļiem ir noslēpumi, kurus viņi bija domājuši paturēt pie sevis.
„Nepieradināma, nesamierināma, asa un jaunam cilvēkam neparasti dzīvesgudra Gundega Repše ienāca Latvijas prozā 90. gados. No atskabargainas prozaiķes, kuras stāstos ne reizi vien varoņi risinājuši savas attiecības ar pasauli un sevi dialoga formā, gan sarunājoties, gan strīdoties, gan tiecoties pēc iespējas precīzāk izteikt domu, izaugusi „jaunā” dramaturģe Gundega Repše, kuras pirmā luga tikusi līdz Nacionālā teātra skatuvei. Ugunskristības tātad paredzamas gan izrādei un tās varoņiem, gan pašai autorei.
Lugas nosaukums, atsaucoties uz autores teikto, radies, domājot ne par Bībeles sātanu, bet ieklausoties latviešu folklorā – tajos velnos, ko cilvēkam pa spēkam apmuļķot un uzveikt ar savu gudrību. Tomēr – arī velni no teikām un pasakām aug un mainās, un ej nu atrodi to īsto veidu, kā ar velniem cīnīties 21. gadsimtā. Cīkstēšanās ar dzīvi bieži vien ir cīkstiņš ar velnu sevī. Jūras malā dzīvojot – ar jūras velnu,” par iestudējumu stāsta Nacionālā teātra direktora palīdze repertuāra jautājumos Ieva Struka.
