Autores - režisores Ilonas Brūveres jaunā pilnmetrāžas filma par rīdzinieci, vienu no izcilākajām 20. gadsimta tēlniecēm - Veru Muhinu, skatītājam sniedz ieskatu Eiropas kultūras vēstures lappusēs, atklājot tēlnieces personību dienasgrāmatas fragmentos.
Muhinas monumentālais 53 m augstais skulpturālais ansamblis Strādnieks un kolhozniece
1937. gada Vispasaules mākslas izstādā Parīzē kļūst par sensāciju. Muhina studējusi Parīzē pie Rodēna skolnieka, tēlniecības meistara Bourdelles. Par Muhinas darbiem jūsmo Pikasso. Viņa patiesi tic humānisma ideāliem un to veiksmīgi izmanto PSRS aģitpropogandas mašinērija.
1937. gadā Muhina atsakās no visiem Rīgas īpašumiem, lai izvairītos no nepatikšanām Maskavā. Gadu vēlāk Ulmaņa valdība Tirdzniecības noliktavas Rīgas centrāltirgū, visus namus Turgeņeva ielas labajā pusē un kokzāģētavu Sarkandaugavā pasludina par valsts īpašumu, kura vērtība sasniedz 4 miljonus dolāru.
Filma tēlnieces dienasgrāmatā stāsta par mākslinieces atiecībām ar varu, mākslu un sevi, kas ir un paliek pārlaicīga tēma, sekojot Muhinas pierakstiem, kinodokumentu kadriem un precīziem laiku apliecinošiem vizuālā konspekta fragmentiem.
Vera Muhina padomju cilvēkam dāvina neplīstošo ūdens un šņabja glāzi- graņonku.
Rīgā 1945. gadā viņa no nojaukšanas pasargā Brīvības pieminekli.
Tā nav politiska filma, bet gan personības stenogramma, iedziļinoties tēlnieces personīgajās izjūtās, akcentējot viņas dzīves uztveri un laiku, kurā top vairāki 20. Gadsimta tēlniecības paraugi. Filma izseko Muhinas attiecībām ar laiku, kas sniedz viņai iespēju radoši strādāt un diktē savus noteikumus.
Melnbaltā filma ar mākslinieces Kristiānas Dmiteres piedalīšanos Muhinas lomā sniedz skatītājam precīzu laikmeta noskaņu kinooperatores Elīnas Bandēnas filmētajos un scenārija autores, režisores Ilonas Brūveres uzstādītajos kinokadros, kas rosina skatītāju ne vien patērēt piedāvāto informāciju, bet gan arī domāt un just. Filmā skan Franka Martina Štrausa mūzika.
Biļetes iepriekšpārdošanā var iegādāties kinoteātra kasē.
