Latviešu spēlfilmas “Nerunā par to” apskats

Galerijas:

• No filmas pirmizrādes “Nerunā par to”

Režisore - Una Celma; Scenārijs -Dace Rukšāne; Operators un mākslinieks -Jānis Eglītis; Kostīmu mākslinieks - Roberts Krauze; Grims - Evita Liepiņa; Komponists - Mārtiņš Brauns; Skaņas režija - Anrijs Krenbergs; Montāža - Gunta Ikere; Fotogrāfe - Agnese Zeltiņa; Producents - Laima Freimane, Una Celma.

Lomās:
Beatrise (Blondā sieviete) - Rēzija Kalniņa. Līna(Spīdola) - Sandra Zvīgule. Andris (Princis)- Ģirts Ķesteris. Viktors (krievs=ļauns) - Harijs Spanovskis. Aleksis - Juris Žagars. Margita - Leonarda Ķestere. Vladlens( Normāls kapitālists) -Juris Bartkevičs. Sofija - Lāsma Bušmane.

Kinoteātris Rīga ir kārtīgi piebāzts, viesi uz pirmizrādi ir saicināti patiešam daudz. Pēc mirkļa visi beidzot tiek aicināti uz kino zāli. Ah, ar baudu apsēžos pašā priekša. Pa labi blonda Rīgas Viļņu karaliene, pa kreisi Anna - Juris. Vai nav jauki ar šādiem cilvēkiem kopā skatīties filmu? Lai gan drīz es palieku divvientulībā, jo Juris - fotogrāfs nesaskata vajadzību skatīties šo filmu un pēc kādām 15 minūtēm arī Rīgas Viļņu Karaliene pamet mani, laikam filmā saskatīja paralēles ar savu dzīvi. Tā nu es ieritinos krēslā, atšauju kājas cik vien tālu varu un iedziļinos.

Filma sākās daudzsološi. Apdzērusies vai vienkārši nervoza sieviete - baltā, rakņājās pa dubļiem kaut ko meklējot un vīrietis no otrā stāva loga viņu mierina. Izrādās, ka tās ir atslēgas, kuras ir izmestas un tas tur augšā ir viņas vīrs, kurš netiek laukā no dzīvokļa.Tā nu viņa neatrod tas atslēgas un satraukusies traucās pie sava bērna. Pa ceļam paspēj notriekt sunīti, satikt džeku, kurš nākotnē vairs nefigurē.

Uh, nu pārtinot lentu, klišejiskas latviešu sievietes dzīvesstāsts. Blonda, skaista, stulba, bet ar sapņiem. Vīrieši to “čakarē”, bet ziniet, dažreiz pat gribās tādas čakarēt, tik lupatīgas sievietes. Draudzene gan tāda tumšmate, kontrasts, labais tēls, visu zinoša un glābjoša. Nu no mitoloģijas Spīdola, kurai šajā gadījumā interesē arī Laimdotas dzīve. Nē nu vispār filmā atkal latviskā dzīves ziņa. Mitoloģiskie tēli lien laukā no ekrāna kā lietuvēni un sit pa aci pa tiešo. Skat. lomu sarakstu, šeit jau esmu atzīmējis tēlu pamatraksturus.

Īsi. Tātad Beatrise - Rēzija Kalniņa ir mīlošā sieviņa, mājsaimniece, kuras vīrs dakteris - Aleksis vazājas pa naktīm apkārt, “it kā” pie pacientiem. Beatrise apzinās, ka viņu krāpj, bet viņa ir tik nožēlojama, ka samierinās ar to, jo laikam jau grib noturēt mīļo Aleksīti. Aleksim drīz vien rodas tāds riebums pret viņu, ka viņš pat speciāli sāk viņu sāpināt, diezgan saprotami. Tad vienu dienu viņš aiziet pa visam. Beatrise gandrīz atstiepj pekas, sāk dzert, pīpēt, par bērnu sāk nelikties ne ziņas, bet te nāk Spīdola -Līna un atkal kā eņģelis paceļ debesis nabaga blondīnei.

Te jau parādās mierinātājs, jaukais Viktors – krievs = ļauns, melnais bruņinieks un viss cits nelāgs, nu varbūt vēl Kangars. Viņš ir mīļš un sāk lenkt nabaga pamesto sieviņu. Beatrise uzreiz metās jaunā aizstāvja skavās, pat nepadomādama, kas viņš ir. Drīz jau viņa seja izmainās. Pirmais, viņš pārvācās pie Beatrises uz dzīvokli un atnes sev līdz stādiņus. Nē nu, Beatrise jau ir blonda, viņa neko nesaprot, bet vienu dienu kārtojot māju viņa atrod marihuānas sainīšus.

Viktors ir mazas zemnieku saimniecības īpašnieks, kurš specializējies marihuānas audzēšanā. Mazs strīds, Beatrise visu saprot un nu jau māja pilna ar stādiem, ko visa ģimene laista. Fantastiski. Nu ja, Viktoram jāaizbrauc uz Amsterdamu un tā arī ir viņam Daugavas krauja. Viņš kā jau melnais bruņinieks iemaucas tur un nenāk vairs atpakaļ. Beatrise ir kārtīgi “piečakarēta” un vēl parādā mafijai 10 tūkstošus. Tad, protams, viņa prasa naudiņu Normālajam kapitālistam - Vladlenam, kurš iedod naudiņu, bet kā jau kapitālismā, nekas nav par skaistām acīm. Pēc tā visa Līna saka Beatrisei: ”Nu Tu tagad zini, kas tev negaršo...!!” Abas jautri pasmejas. Ha ha, ikdiena. Vēl filmā uzrodas arī totāls Lāčplēsis, antiņš - Andris, kurš šitādu lietotu produktu ar visu bērnu gaida savās skavās. Apbrīnojami, bet laikam tādi ir. Ak, nu jā, Andris arī visas filmas garumā nemaina apģērbu, tas ir tiešam forši. Atrisinājums ir.

Vairāk jums neatklāšu, jo viss beidzās labi. Aizejot uz šo filmu, iesaku izbaudīt „latvju dzīves dziņu” un simboliskos tēlus. Dialogi arī ir ļoti labi, latviešu kino ir progress. Kadrējumi un leņķi ir apburoši un bija arī vietas, kur emocijas kūsāja. Mārtiņš Brauns joprojām kvalitatīvs un mūzika laba. Ļoti daudz kas labs.

Bet kinoteātrī skaņa bija vienkārši garām, arī tas daudz ietekmēja manu skepsi par filmu. Tas bija tiešām briesmīgi. Cik es sapratu, vēl pie skaņas ir jāpiestrādā, bet nu cilvēki gribēja izrādīt filmu pēc iespējas ātrāk.

P.S. Mmm, kuri nav redzējuši Rēziju kailu, tie to varēs šeit redzēt. Skaista jau mums viņa ir.