Rolanda Krutova foto izstāde „Parīze: melnbaltā ģeogrāfija”

Ierodos otrajā dienā, pēc izstādes atklāšanas. Patiesībā vislabākais veids, kā tiešām novērtēt autora veikumu, jo atklāšanā varētu traucēt mākslas vēsturnieku pārskaistinātie komentāri un autora pārgudrā koncepcija.

Izstāde izvietota kāpņutelpās starp izstāžu zālēm. Es padomāju, hm, tas tak ir necienīgi. Bet ne, ja mēs ieskatāmies darbos un telpas sasaucē, tad var atrast dziļu konceptuālu saistību. Kāpņutelpā ir fantastiska arka, kas ideāli sasaucas ar fotogrāfijām, rada simbolisku saistību ar Parīzi. Parīze man asociējas ar tiltiem.

Nu jā, par foto. Krutovs ir ideāli ieturējis kopējo stilu. Fotogrāfijas ir visas vienāda izmēra, maza formāta, melnbaltas. Kopējais, kompozicionālais skatījums uz izstādi ir ideāls.

Krutovs ir fotografējis ar fotofilmiņu! Nekāda digitālā. Tas jau viņām ir lielākais pluss. Kā zinām fotofilmiņā ir 36 kadri, tātad lai uztvertu šos, tiešām izcilos kadrus, cilvēkam jābūt gana profesionālam. Lai gan, varbūt viņš izfočēja spaini ar filmiņām?

Atgriezīsimies pie darbiem. Bildes ir tiešām labas. Reti, kad izdodas pat konceptuāli sasaistīt tik daudz foto savā starpā. Krutovam tas ir izdevies, viņš ir „ kruts ”. Bildes ir dvēseliskas un parāda autora tiešām jūtīgo dvēseli. Viņš pamana sīkumus un izceļ tos priekšplānā, radot citu realitāti. Parīzieši varētu apskaust Krutovu, par viņa spēju saskatīt viņu dzimto pilsētu tādā griezumā.

Tēmas ir sadzīviskas, bet pie reizes daudz dziļākas. Krutovs ir ķēris momentus, bet momenti pretendē uz titulu - mūžiba. Izvēlētās tēmas ir klišejiskas. Es nezinu vai Parīze jau pati par sevi nav klišeja? Bet Krutovam ir tāda acs, saskatīt „nodrāztībā” dziļumu. Un man ir jāatver mute, līdz ausīm un jānobrīnās. Eifeļtornis, Monmartra, Metro, nēģerīši un arī bomzīši ir apskatīti ar tiešām īpatnēju skatījumu.

Foto kvalitāte ir gan tāda apšaubāma. Izskatās, ka viņš fočejis ar 600 nieci vai pat 800 nieci, tie ir filmiņas jūtīguma apzīmējumi. Nu, parasti jau dienas apstākļos nelieto bezgala jūtīgas filmiņas. Grauds bildēm ir pamatīgais, dziļums nekāds, bildes samērā plakātiskas. Bet, kā jau teicu, kvalitāti glābj kompozicionālā un konceptuālā ģenialitāte.

Izstāde atstāj ļoti patīkamu iespaidu. Un varbūt Krutovs salauzīs man iespaidu par Parīzi, kā kabatzagļu, ekstremālu cenu un tūristu izvarotu galvaspilsētu. Izstāde ir saistīta ar Francijas pavasari, hm, nu tad jāsaka, tiešām franciska izstāde.