Vilis Vītols dzimis 1934. gada 14. februārī Rīgā. 1944. gadā Vītolu ģimene devās bēgļu ceļā uz Vāciju un tālāk uz Dienvidameriku. Ilgu gadu darbs un neatlaidība vainagojās ar panākumiem, un pēc nepilniem četrdesmit gadiem Vītolu ģimenes uzņēmums bija kļuvis par ievērojamu celtniecības firmu Venecuēlā. 1999. gadā Vītoli atgriezās dzimtenē. Viļa un dzīvesbiedres Martas nodibinātais Vītolu fonds atbalsta jauniešu izglītību, savukārt kopā ar četrpadsmit domubiedriem izveidotais Kokneses fonds ceļ Likteņdārzu — piemiņas vietu visiem latviešiem, kas Latvijai zuduši pagājušā gadsimta traģiskajos notikumos.
“Šī ir Viļa Vītola pārdomu grāmata. Sākumā iecerēta kā saruna ar paša bērniem, bet tagad iegūst plašāku lasītāju loku [..] Grāmatā izteiktie dzīves vērtējumi dažuviet [..] šķitīs pārāk kategoriski un apstrīdami. Taču jāņem vērā, ka tā ir mūža gaitā uzkrātā dzīves pieredze. [..] neapšaubāms ir grāmatas vadmotīvs: bez ģimenes saitēm, bez piederības tautai, bez Tēvzemes, kur mīt senču iemītas pēdas, tu esi tikai ūdens puteklis pasaules ļaužu jūrā. Mūžīgs un nezūdošs, caur paaudžu asinīm plūstošs no vecvectēviem un senmātēm nāk mantojums. Gribi vai negribi pieņemt — tas iet kopā ar Tevi.”
Lūcija Ķuzāne
