Pētījums atklāj, ka 36% no aptaujātajiem lasa regulāri – katru dienu vai vairākas reizes nedēļā. Diemžēl 32% aptaujāto atzina, ka lasa reti – dažas reizes gadā vai pat retāk. Pie pirmās grupas vairumā gadījumu pieder sievietes, savukārt otrās – vīrieši. 53% no tiem respondentiem, kuri lasa grāmatas, to dara vismaz vienu reizi nedēļā.
Grāmatu izdevēju ģildes pārstāvis Juris Visockis komentē: „Mūsdienās, kad daudziem jauniešiem lasīt un rakstīt prasme apstājas primitīvā datorlietotāju līmenī, ir svarīgi mudināt lasīt grāmatas, tā vairojot savu konkurētspēju un emocionālo pasauli, topot par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem.
Grāmata jau gadsimtiem ilgi bijusi uzticama informācijas nesēja un glabātāja. tā sniegusi gan zināšanas, gan izklaidējusi, tās loma mūsdienās noteikti pieaug.”
Pētījuma dati liecina, ka populārākā lasāmviela ir daiļliteratūra, kas ir īpaši iecienīta sieviešu vidū. Vīrieši, savukārt, dod priekšroku zinātniskajai un praktiskajai literatūrai. Aptaujātie arī atzīst, ka svarīgākie grāmatu izvēles kritēriji ir interese par grāmatu un ieteikums no apkārtējiem.
Interesanti, ka visvairāk ikdienā lasītās grāmatas ir tieši bērnu literatūra. Savukārt augstākā lasīšanas regularitāte ir memuāriem. Zemākā lasīšanas regularitāte ir uzziņu un praktiskajai literatūrai.
Pētījums atklāj to, ka vairumā gadījumu respondentu grāmatas iegūst, tās iegādājoties veikalā vai mainoties ar draugiem. Grāmatas biežāk kā citas respondentu grupas pērk cilvēki vecumā no 25 – 44 gadiem un respondenti ar augstāko izglītību.
Jāatzīst, ka sievietes daudz aktīvāk nekā vīrieši meklē grāmatu publiskās bibliotēkās. Vīrieši biežāk grāmatas atrod ģimenes bibliotēkā vai lejupielādē tās elektroniskā formātā. Regulārāki bibliotēku apmeklētāji ir gados jaunie respondenti – 15–25 gadus veci jaunieši, īpaši vidusskolēni.
Valsts aģentūras „Kultūras Informāciju sistēmas” direktors Armands Magone: „Bibliotēkām vienmēr ir bijusi milzīga nozīme lasīšanas tradīciju kopšanā sabiedrībā. Šodien, kad līdz ar informācijas tehnoloģiju ienākšanu bibliotēkās, izteikti paplašinājušās bibliotēkas funkcijas un tas ir aktīvi iesaistītas arī citos sabiedriskās dzīves procesos kultūras, izglītības un sociālajās jomās, mēs skaidri redzam, ka grāmatu un lasīšanas nozīme šo procesu rezultātā nesamazinās. Tieši otrādi – jo vairāk cilvēku apmeklē bibliotēku, jo aktīvāk pieaug grāmatu lasītāju skaits.”
Vēl pētījums parāda, ka čaklākie grāmatu lasītāji bieži iegādājas grāmatas internetā. Savukārt tiem cilvēkiem, kuri mainās ar grāmatām specializētājas interneta maiņas lapās vai grāmatas atrod ģimenes bibliotēkā, raksturīga zemākā lasīšanas regularitāte.
Lasīšanas gads ir atvērts nekomerciāls projekts, kurā aicināta piedalīties visa sabiedrība. Tas notiek, pateicoties esošo dalībnieku atbalstam un entuziasmam. Gan uzņēmumi, gan privātpersonas var piedalīties projekta tapšanā, iesaistoties darba grupā.
