Grāmatas apskats Frederiko Andahazi „Anatoms”

Ļoti interesanti ir uzzināt par ārēji svētulīgā renesanses laika mazāk zināmiem aspektiem. Grāmatas autors runā par lietām par kurām vēsture klusē. Runa ir par renesanses seksuālo dzīvi, kura spriežot pēc aprakstiem ir visnotaļ daudzveidīga. Eksistē bordeļi un kurtizāņu katalogs, prostitūtas izmanto gan laicīgās, gan garīgās sfēras darboņi. Prostitūcija tiek izvērsta gandrīz par mākslu, eksistē pat skola, kas šim amatam „naktstauriņus” sagatavo jau no bērnības. Romānā tiek ironizēts par svētulību, kuras aizsegā plaukst un zeļ izvirtības, cietsirdība un atklājas cilvēka dabas tumšākie nostūri.

Tieši tādos laikos anatoms Mateo Kolumbs iemīlas kādā bezdievīgi skaistā kurtizānē, taču viņa neatbild ar to pašu. Par anatoma uzdevumu kļūst noslēpuma atklāšana, kas liktu sievietei viņu iemīlēt un viņš to atrod. Tas izrādās nav nekas mistiski ezotērisks, bet gan drīzāk kaut kas fizikāls, ko līdz šim neviens nebija pamanījis.
Frederiko Andahazi ir mūsdienu argentīniešu rakstnieks, kurš izpelnījies skandalozu slavu. „Anatoms” ir rakstnieka pirmais romāns, kuram 1996.g. Amālijas Lakrozes de Fortabatas fonds piešķīra galveno godalgu, tomēr darbs prēmiju tā arī nesaņēma, jo fonda priekšsēdētājs to uzskatīja par pornogrāfisku.

Pornogrāfijas definīcija ir visai miglaina, kur tā sākas un kur tā beidzas nereti ir interpretācijas jautājums. Ja tas nebūtu vēsturisks romāns, bet gan vēsturisks pētījums, tad apvainojums pornogrāfijā būtu absurds, jo tā būtu liecība par reāliem notikumiem.
Taču šajā grāmatā skaistā valodā tiek sapludināti vēsturiski notikumi un autora fantāzija radot daudzpusīgu lasāmvielu, kas ir gan izglītojoša, gan lieliski izklaidē. Tāpēc jautājums par to ir tā pornogrāfija vai nē, lai paliek katra paša ziņā.