Pirmo reizi mākslinieki, dizaineri, arhitekti un citi radošo industriju pārstāvji tikās 2007. gada 6. oktobrī, kad Latvijā šo vispasaules radošo prezentāciju ciklu nolēma aizsākt arhitekti Liene Jākobsone un Mantens Devrīnts. Kopš 2007. gada organizatori, bruņojušies ar oriģinālu tikšanās vietu sarakstu, joprojām vienojas tikties, diskutēt un dalīties ar sasniegumiem. Šoreiz, 24. februāra vakarā par labu tika atzītas tieši “Spīķeru koncertzāles” telpas.
Decembra vidū sapratu, ka esmu palaidusi garām “PechaKucha Night Rīga vol.7”, kas notika Rīgas Mākslas telpā. Tomēr šoreiz ziņa par to, kur un kad notiks nākamais pasākums, sasniedza mani caur sociālajiem tīkliem un neradās šaubas par to, ka šī vakara aura beidzot būs jānobauda. Pirmā reize vienmēr vai bieži vien ir īpaša. Varbūt tieši tāpēc ar neziņu sirdī un cerībām uz labi pavadītu vakaru mēroju ceļu uz Centrāltirgus pusi.
Pēc veiksmīgas nokļūšanas Spīķeru koncertzālē bija nojausma, ka pasākums būs apmeklēts. Lai arī nevienam nekas par velti netika dots, vēl pulksten 19:00 zālē turpināja ierasties cilvēki un nācās meklēt papildus krēslus. Krietnu brīdi vakara atklāšanas runa kavējās. Bija noprotams, ka tas ir tikai tāpēc, lai vairāk cilvēku varētu paspēt redzēt visu un paķert no redzētā tikai to, ko patiešām vajag, izbaudīt gaisā virmojošo mākslinieciski radošo auru un prezentācijas, kurām šajā vakarā tika piešķirta papildus aktualitāte.
Klausoties prezentācijās, gribas iedalīt tās vairākās grupās: vēl īstenojamās, jau īstenotās idejas vai vienkārši atskaites prezentācijas. Pie jaunajām idejām, kas vēl gaida savu dienasgaismu, gribas atzīmēt projekta “365 zīmējumi 365 dienās” autora Krišjāņa Rijnieka jauno mākslas izstāžu koncepta projektu “Art With Balls”, kā atklāšana paredzēta aprīļa vidū. Nekāda oriģinālā ideja nevarētu būt “Hungrylab” izstrādātā mājas lapas “Berta” koncepcija, ja vien tai nebūtu starptautiska piedeva un tā nebūtu orientēta uz māksliniekiem un iespēju internetā izveidot individuālu portfolio. Tikpat krāsaina bija arī Māra Grosbaha prezentācija par apvienību “Masark Rap”, kas patiesībā savu darbību atklāj, ja attapīgākie iedomājas izlasīt nosaukumu otrādāk. “Par krāsām” patiesībā ir četru cilvēku komanda, kas savu darbību iesāka ar koka krāsošanu, bet pēc tam to turpina, izdaiļojot pilsētvidi ar krāsainiem un kvalitatīvi krāsotiem objektiem. Atskaites prezentācijas atklāja to, kā ir veicies ideju īstenotājiem. Šoreiz jāsaka, ka apbrīnojama ir gan Normunda Šnē kora “Sinfonietta Rīga”, Kristapa Puķītes pārstāvētā “Dirty Deal Cafē” attīstība, gan Austra Mailīša izstrādātā Ekspo izstādes vizuālais projekts. Savukārt arhitekti rosināja uz pārdomām - Liene Griezīte, izmantojot fotogrāfa Herberta Verpakovska fotogrāfijas, izstāstīja stāstu par mums pašiem un mūsu pilsētu Rīgu, kas redzama no augšas, un arhitekte Ausma Skujiņa, salīdzinot Eiropas valstu pilsētu centru plānojumu, norādīja uz to, ka Rīgā “zaļā zona” nav viss attīstīta, bet gan iznīdēta.
Pēc visu prezentāciju noklausīšanās nākas atzīt, ka 20x20 formāts ir perfekts. Ikviens var prezentēt savu ideju, atlasot tikai pašu nepieciešamo informāciju, jo kadri mainās tik strauji, ka runātājam ir jārunā vai nu ātri, vai nu sakot tikai pašu svarīgāko, vai arī jāsamierinās ar vilšanās pēcgaršu, kad ideja ir neizstāstīta tik labi, cik labi vajadzētu. Viss ir vienkārši, kā matemātikā - lietderīgi un patīkami izmantot laiku, sasniedzot maksimālu rezultātu.
Foto: Didzis Grodzs