Ģertrūdes ielas rūpnīcas ceha aktu zāle jau pēc neilga mirkļa pašā izrādes sākumā lika justies kā Brodvejā vai arī jau par klasiku atzītajā mūziklā “Čikāga” (Chicago). Dūmakā tītas, brīžiem it kā jumta dekorācijas, putekļainas gaismas prožektori, zem kājām klaboša dēļu grīda, pa kuru pārvietojas un “defilē” ar raksturu pārlādētas personas, ik pa laikam ievelkot kādu dūmu klasiski smaržojoša/smirdoša cigāra un pēc tam nododoties neverbālu attiecību skaidrošanai. Pēdējais faktors tiek ieturēts visā nepilnas stundas garumā, kas retumis (ļoti retumis) un diezgan nepārliecinoši tiek papildināts ar pāris vārdiskām frāzēm, norādot lugas viena no galvenajiem varoņiem Brika (Edgars Šļakota) rakstura īpatnību – Tenesijs Viljamss formulējis viņa vēlmi atrasties pēc iespējas lielākā klusumā, jo tad cilvēks var justies vislabāk (iespējams, arī tāpēc, ka paģiru ietekmē viss liekas divtik skaļāks un kaitinošāks). Izrādes laikā stipri izteikta arī viņa tipiskā nevēlēšanās klausīties un neatbildēt par savu viedokli, bezpalīdzīgi plūstot līdzi laika virzienam. Un tas viss tikai un vienīgi ar kustības palīdzību.
Pilnīgi pretēji klasiskā teātra lugai, garos monologus un dialogus nomaina izteikti garas dejotāju Katrīnas Albužes, Kristapa Ceļmalnieka, Montas Vanderes un jau pieminētā Edgara Šļakotas kustību saspēles, kas bieži vien liek skatītājiem no izbrīna palikt mutēm vaļā. Ik reizi, ritot dinamiskajām ainām, atklājas perfekti un tehniski precīzi deju izpildījumi, kas vairāk atgādina kādu mehāniski impulsīvu fantastisku ierīču mijiedarbību, ne izrādi. Taču viss šis process reizēm tiek vilkts tik ilgi, ka dažbrīd jābrīnās, vai aktieri izturēs horeogrāfes Sintijas Siliņas sagatavotās spēka pārbaudes. Retumis ilgstošā ķermeņa noslogošana un konstantā dinamika atsauc atmiņā pagājušogad “Homo Novus” ietvaros performējošā igauņu dejotāja Marta Kangro izrādi “Can't get no/satisfaction”, kur stundas garumā viens dejotājs dara tieši to pašu, pie reizes realizējot saspēli ar skatītājiem, ko diezgan nopietni pielieto “Kaķis uz nokaitēta skārda jumta” komanda, iekļaujoties publikas sastāvā un inscinējot diezgan interesantu, apmeklētājiem it kā domātu laimes šovu, kurā var iegūt lielu daudzumu naudas vai arī laimi. Divas lietas, par kuru blakusesošo eksistenci tik ļoti satraucās pats Viljamss. Kā nekā, 1955. gadā sarakstītā darba galvenie notikumi atklāti vai aizklāti rotē tikai ap naudu, mantkārību un tēva testamenta sadali. Šīs lugas pirmizrādē diagonāli pretēji klasiskajai izspēlei visi tomēr saņem savu daļu, kaut gan “United Intimacy” un “Dejas Anatomijas” izrādē nav iekļauts ne Brika brālis, ne viņa sieva un bērni (bezkaklainie monstri, kā viņus nosauc Brika sieva Margareta), kuriem arī kaut kas pienāktos.
Kā jau dejas iestudējumam pienākas, tajā nevar izstāstīt klasisko stāstu, tādēļ brīžiem šķiet, ka tekstu vietā tēlu raksturu nostiprina arī tikpat lielā daudzumā lugas manuskriptā atrodamās piebildes un remarkas. Tieši tās norāda, vai katrs personāžs ir impulsīvs, cik kustīgs, nepiekāpīgs un aktīvs, dažreiz gan šīs definīcijas neatrod jēgu savā definēšanā, jo dejotāji it kā pazaudē jebkādu noteiktu tēlu, kas apgrūtina uztveri. Tāpēc, ļoti ieteicams izrādi vērot ar jau iegūtu priekšstatu par oriģinālo “kaķi uz nokaitēta skārda jumta”, pretējā gadījumā beigās gaidāma frāze – izrāde bija forša, taču es neko nesapratu. Visā visumā ļoti īpatnēji un arīdzan veikli apspēlēti simboli (piemēram, testaments, Briku mūždien vajājošais “kruķis”, iespējamā vecuma un nāves tuvošanās izpausme cigāra veidolā u.c), kā arī apsveicama drosme ķerties klāt šai diezgan tradicionālajai, taču vienmēr modernajai lugai, pārvēršot to krāsainā un līdz pašam galam neprognozējamā uzvedumā. Un jā, beigās iespēja redzēt arī gandrīz īstu kaķi.
Nākamās izrādes notiks 26. februārī, 5., 6., 25., 26. martā plkst.19:00
Vieta: Ģertrūdes ielas teātris, Ģertrūdes ielā 101a (ieeja no pagalma)
Biļetes var iegādāties internetā www.bezrindas.lv, galerijā Istaba (Kr.Barona 31a) un pirms izrādes. Biļetes cena 5 LVL, skolēniem, studentiem, pensionāriem – 3 LVL.
Foto: Kārlis Bergs
