Savukārt pavasarim nepieciešamo romantisma poti sniegs filmas par patiesu mīlestību, bet „pievienoto vērtību” – savdabīgs kino, ko uzņēmuši režisori ar nepieradinātu māksliniecisko rokrakstu.
LTV bērnu un jauniešu mūsdienu dziesmu izpildītāju konkurss
Divas svētdienas pēc kārtas – 7. un 14. martā plkst. 18:40 LTV1 ēterā būs skatāms bērnu un jauniešu mūsdienu dziesmu izpildītāju konkurss „Balss pavēlnieks”.
28. februārī Ventspils teātra nama „Jūras vārti” skatuve bija nodota bērnu un jauniešu mūsdienu dziesmu izpildītāju konkursa „Balss pavēlnieks” 40 finālistu rīcībā. Tajā tika noskaidroti uzvarētāji bērnu un jauniešu vokālo grupu un solistu kategorijā divās vecuma grupās: no pieciem līdz 11 gadiem un no 12 līdz 16 gadiem. Konkurence bija liela, jo abu vecuma grupu finālisti sabrauca no visas Latvijas - kopumā konkursā tika pārstāvētas 14 Latvijas pilsētas.
Konkursu vadīja Valters Frīdenbergs un Kārlis Būmeistars (plašāk pazīstami kā Valters un Kaža) kopā ar Līvu Bondari.
Līdz ar to, ka konkursa gaita netika translēta tiešraidē, lielo intrigu, kuri bērni un jaunieši tikuši pie Balss pavēlnieka titula, Latvijas Televīzija saglabās līdz 7. un 14. martam!
Jauns seriāls – „Dakteris Kleists”
No 12. marta piektdienās plkst. 8:30 seriāla „Savvaļas rozes” laikā būs skatāma jauna Vācijas daudzsēriju ģimenes filma „Dakteris Kleists”.
Daktera Kleista laiku, rūpes un domas vienlīdz prasa darbs un ģimene - viņš ir ārsts un divu bērnu tēvs vienā personā. Mīļotās sievas un mātes nāve nelaimes gadījumā ir smags trieciens gan pašam dakterim Kleistam, gan viņa sešpadsmitgadīgajai meitai Līzai un četrpadsmitgadīgajam dēlam Pēterim. Tomēr Kristiāns Kleists saprot, ka dzīve nav beigusies, tāpēc jābūt stipriem, lai dzīvotu tālāk un samierinātos ar to, ko liktenis viņiem lēmis. Tāpēc ģimenes kopības sajūta kļūst vēl ciešāka. Viņi pārceļas uz Eizenahu, kur dakteris Kleists atver savu privātpraksi.
Jaunajā vietā viņš drīz vien kļūst pazīstams, pacientu netrūkst, jo dakteris Kleists ir ne tikai profesionāls ārsts, bet arī iejūtīgs cilvēks, KURŠ prot uzklausīt un mierināt.
Ne tik mierīga un saskanīga ir viņa dzīve mājās: pusaudze meita ik uz soļa stājas pretī ar stūrgalvību, bet dēls pēc traģiskā zaudējuma ikdienā atgriežas ar lielām grūtībām. Tomēr Kristians prot atrast īstos vārdus, lai katru no viņiem mierinātu un dotu spēku dzīvot tālāk.
Tad Kristiana Kleista dzīvē ienāk Marlēne... Viņa ir vietējās ģimnāzijas direktore, kura arī gluži viena audzina savu dumpīgo pusaudzi Gregoru. Viņi abi kļūst par Kristiana Kleista dzīves daļu. Dzīve turpinās. Pēc smagajiem pārbaudījumiem nāk jauni atklājumi, mostas cerība, un notikumu pagriezieni apliecina cilvēka gara spēku.
Vēstījums par Kleistu ģimeni un viņiem tuviem cilvēkiem risinās 39 sērijās, notikumu gaitā ļaujot iepazīt viņus visdažādākajās situācijās, uzklausīt viņu domas, uzskatus un vērtēt katra rīcību.
Aktrisei Lidijai Freimanei - 90
Godinot izcilās latviešu aktrises Lidijas Freimanes piemiņu viņas 90. jubilejā, sestdien, 6. martā LTV1 ēterā iekļāvusi divas zīmīgas pārraides.
Kā Atmodas laikā - 1990. gadā - jutās žilbinošā aktrise Lidija Freimane? Kas viņas dzīvē un domās bija svarīgākais, par ko viņa skuma, smaidīja, kādas lomas iestudēja un ko darīja vaļasbrīžos, plkst. 14:50 atklās portretskice no LTV videofondiem „Aktrise Lidija Freimane”.
Plkst. 16.15 - lappuses no latviešu kino zelta fonda: kolorītā īsfilma „Tās dullās Paulīnes dēļ”. Vizmas Belševicas stāsta ekranizējums, ko jaunā režisore Vija Beinerte savulaik uzņēmusi kā savu diplomdarbu Kinematogrāfijas institūtā. Divu uzņēmīgo māsu - Paulīnes un Līzbetes lielais plāns - sapelnīt naudu krāšņām atvadībām no dzīves šajā pasaulē risināts sadzīviski precīzi, ar labu humoru un pamatīgu optimisma devu. Ko vērta ir Paulīnes ideja - vēl dzīvai esot redzēt, kāda viņa izskatīsies krāšņajā apbedīšanas tērpā un ziediem rotātā zārkā...
Lidiju Freimani šajā filmā redzam Paulīnes māsas - amizanti naivās Līzbetes lomā.
Dokumentālās filmas
No 20. marta sestdienās plkst. 16:45 – jauns dokumentālo filmu cikls „Cilvēku planēta”.
Sestdien, 20. martā – filma „Ungārijas ūdru vīrs”
Ungārijas ezeriem bagātie dienvidi ir vieta, kur Eiropā visvairāk saglabājušies ūdri. Tas ir Pāla Geras nopelns. Šis aizrautīgais ūdru pētnieks un aizstāvis ne vien pats glābj un uzaudzina bez vecākiem palikušus ūdru mazuļus, bet iesaista šajā misijā arī citus. Viņš veic izskaidrošanas darbu, īpaši zvejnieku vidū un skolās, un ir sarakstījis par ūdru dzīvi vairākus desmitus bērnu grāmatu.
Sestdien, 27. martā – „Omānas tuksneša rozes”
Tuksnešu valstī Omānā lietus līst ārkārtīgi reti, dabisku upju un ezeru nav. Tomēr daudzās vietās jau no seniem laikiem cilvēki likuši uzziedēt pat rožu laukiem. Tas panākts, ierīkojot pārdomātas kanālu sistēmas, kas savāc katru no kalniem nākošo ūdens lāsi. Mazajā Šerīkas ciemā daudzu iedzīvotāju vienīgais ienākuma avots ir rožu audzēšana un Omānā pieprasītā rožūdens iegūšana, tāpēc īpaši svarīgs un cienījams ir ciema kanāla uzrauga amats.
No 21. marta, turpinot tēmu par dabu, LTV1 skatītājiem piedāvās „National Geographic” dokumentālās filmas.
Svētdien, 21. martā, plkst. 17:00 – „Saprāts un oža”
Iespēja ielūkoties dzīvnieku pasaules daudzveidībā un pētījums par to, ar kādām maņām apveltīti dažādi dzīvnieki un kādam nolūkam viņiem nākas tās izmantot. Izpētīta arī plēsoņu un zālēdāju ķermeņa uzbūve. Dzirde, redze, oža, garšas izjūta, tauste - maņas, kas katram dotas atbilstoši tā vietai dzīvošanas sistēmā. Filmas vēstījums ir tieši par to, kā dabā sadzīvo gaļas ēdāji un veģetārieši – plēsoņas un zālēdāji. Ko vēsturiskās attīstības gaitā daba viņiem ir devusi, ar ko bruņojusi, ierādot vietu dzīvo radību izdzīvošanas sistēmā? Gepardam vai lauvai nepieciešama asa redze, dzirde, oža, lai uztvertu zīmes, kas liecina par kādas „ēdamas” radības klātbūtni, savukārt antilopei šīs pašas maņas vajadzīgas, lai pamanītu izsalkuša mednieka – tā paša geparda vai lauvas tuvumu. Ja visiem visi „instrumenti” nostrādā perfekti, ieguvējs ir tas, kuram lielāks ātrums. Protams, gadījumi ir atšķirīgi un ne bez nozīmes savureiz ir arī veiksme, tikai abiem vienlaikus tā nekad nevar būt – vai nu antilope pagūst aizbēgt un izglābj savu dzīvību, bet lauva paliek neēdis, vai arī – lauva iegūst medījumu, un ap antilopi mielojas visa lauvu ģimene.
Svētdien, 28. martā – „Omāru valstība”
Filma par omāru dzīvi ļauj ielūkoties maz redzētā, patiešām eksotiskā pasaulē. Zemūdens dzīves vizuālais noformējums ir spilgts, grezns. Pirmajā mirklī šajā dīvainajā formu un krāsu sajaukumā grūti kaut ko saskatīt vai pazīt, bet pamazām uzmanības centrā iekļūst šīs filmas galvenais varonis. Attiecīgi konstruēts un noformēts, lai iederētos šajā pasaulē un varētu sekmīgi funkcionēt. Izrādās, tāpat kā sauszemes dzīvniekiem, arī zemūdens pasaules iemītniekiem jāprot slēpties un maskēties – arī jūras vēzis to pieprot, ar krāsu un formu viņam izdodas iekļauties apkārtējā vidē. Omāram jādomā arī par iztikšanu, jāprot sagādāt pārtiku. Un arī šajā virzienā daba par viņu ir parūpējusies – omāra milzīgajās spīlēs ir gan spēks, gan veiklība, viņš var mierīgi izlobīt ēdamo daļu no jūras zvaigznes, var salauzt gliemeža sargājošos vākus, var pieveikt krietni lielu zivi. Filma apliecina, ka omāri prot arī kauties: spīles pret spīlēm bez kādas saudzības! Iemeslu kautiņiem netrūkst. Tuvplānā pats omārs un viņa apkārtne izskatās kā fragments no zinātniskās fantastikas filmas, turklāt nevienu mirkli neizdodas ieskatīties acīs šim fantastiskajam jūras iemītniekam.
Ceturtdien, 25. martā, plkst. 18:30 Komunistiskā genocīda upuru piemiņu LTV1 godinās ar režisores Dzintras Gekas dokumentālo filmu „Agapitova un izglābtie”.
2009. gadā uzņemtā filma ir stāsts par personības atgriešanos ziemeļos, pagātnē.
Plahina, Agapitova, Igarka, vēl citi milzu novadi ir ziemeļu zemes mala, kur Ilmārs Knaģis nokļuva 1941. gadā, kad kopā ar 4 000 bērnu no Latvijas tika deportēts uz Sibīriju.
Nāves salā Agapitovā 1942. gada rudenī nokļuva 700 dažādu tautību mātes ar bērniem, izglābās ap 60 cilvēku, to skaitā 6 latviešu bērni - Biruta Kazaka, Pāvels Kliesbergs, Venta un Ilmārs Grāvīši, Pēteris Bērziņš, Valentīna Voiciša. Atmiņas ir skaudras, pat neticamas. Filmas nesteidzīgajā ritējumā redzēsim Sibīrijā palikušos sirmgalvjus, kuriem sapnis par atgriešanos Latvijā ir zudis, dzīve pagājusi izsūtījumā.
Palicis jautājums: kāpēc tas notika un kāpēc neviens nav vainīgs? Varbūt šī nebeidzamā atgriešanās ir atņemtā, pazudušā laika meklējumi?
„Uz ziemeļiem izsūtītā paaudze kļuvusi par sasalušu zemi Sibīrijas ūdeņos un ledū. Palikušie izzūd ar katru dienu. Es izmisīgi vēl cenšos apturēt laiku. Cerībā, ka mani vārdi neaiziet kopā ar mani. Patiesībā es neko aizmirsis neesmu. Taču daudz kas jau šķiet kā kinofilmā redzēts. Pārāk neticami tas bija. Taču tūkstoši un tūkstoši, desmitiem miljonu ir te piedzīvojuši ko līdzīgu un vēl briesmīgāku. Visa mūsu šolaiku psihe ir tā izvarota un izkropļota, ka notikumus, kuriem līdzīgu nav cilvēces vēsturē, šodien uzskata par pašsaprotamiem un normāliem,” saka Ilmārs Knaģis.
Svētdienas vakara filmas
LTV1 sagaida pavasari ar filmām par dziļu un patiesu mīlestību, tāpēc svētdienu vakaros sagatavota īpaša filmu izlase, kas valdzinās gan ar sižetu un aktierspēli, gan režisora darbu. Filmu sākums svētdienu vakaros – plkst. 21:25.
Svētdien, 7. februārī – biogrāfiskā drāma „Margo” (Margot, 2009)
Režisors: Oto Bathērsts
Lomās: Anna Marija Dafa, Mihiels Huismens, Lindsija Dankana, Dereks Džeikobijs.
Stāsts par leģendāro balerīnu Margo Fonteinu, par laiku, kad baletā un viņas dzīvē ienāk Rūdolfs Nurijevs - jauns, talantīgs dejotājs, kam savulaik izdevās tikt projām no PSRS, izlauzties brīvībā un veiksmīgi realizēt savu talantu. Laikā, kad viņi satikās, Nurijevam bija divdesmit četri gadi, Margo Fonteinai jau četrdesmit divi. Bet viņu talants bija samērojams - Fonteinas un Nurijeva duets ierakstīts kultūras vēsturē kā viena no izcilākajām un ilgākajām savienībām baleta vēsturē. Filmā balets parādīts kā darbs, parādīts cilvēks baletā. Un arī balets kā māksla. Rādīts baleta mēģinājumu process - uzveduma tapšana, veidojas sižets un kopnoskaņa, bet - tikai tuvplāni atklāj, cik daudz spēka prasa šī māksla – dejotāji pēc mēģinājuma jūtas kā pēc smaga darba, tādi nonāk no skatuves arī pēc izrādes. Rādot Margo Fonteinas un Rūdolfa Nurijeva dzīvi uz skatuves, tieši tuvplānos atklātas viņu skatuves tēlu attiecību veidošanās nianses, tieši tā parādās gan viņu garīgā tuvība, gan abu jūtas, savstarpējais valdzinājums.
Paralēli filmā visu laiku rādīta arī Margo Fonteinas ģimenes dzīve, attiecības ar vīru Tito de Ariasu, kura politiskā karjera un ar to saistītie notikumi rada viņas dzīvē daudz sāpīgu pārdzīvojumu, bet dod iespēju arī apliecināt īstu mīlestību, uzticību un pašaizliedzību.
Svētdien, 14. martā – drāma „Čārlzs un Kamila” (Whatever Love Means, 2005)
Režisors: Deivids Blērs.
Lomās: Lorenss Fokss, Olivija Pulē, Saimons Vilsons, Mišele Dankana.
Filma stāsta par Velsas prinča Čārlza un Kamilas Pārkeres-Boulzas attiecībām daudzu gadu garumā.
Princis Čārlzs un Kamila (tolaik - Šenda) iepazinās 1971. gada vasarā Vindzoras parka polo laukumā. Turpmākie notikumi ļauj domāt, ka „jūtu ķīmija” sākusies jau iepazīšanās brīdī. Dārgi ir abu mīlētāju kopā pavadītie brīži, jo abi saprot, ka kopdzīve viņiem nav lemta – Kamila nevar kļūt par troņmantnieka sievu. Paiet daudzi gadi, līdz viņa piekrīt Endrū Pārkera-Boulza bildinājumam, kļūst par viņa sievu. Kad Kamilas un Endrū ģimenē piedzimst dēls, Čārlzs kļūst par viņa krusttēvu. Kamila un Čārlzs turpina satikties, kaut arī viņi abi saprot, ka Čārlzam vajag precēties. Tad notikumos tiek iesaistīta jauniņā Diāna Spensere, kurai lemts kļūt par princesi Diānu.
Svētdien, 21. martā – romantiskā drāma „P.S. Es mīlu tevi” (P.S. I Love You, 2007).
Režisors: Ričards Lagravenss
Lomās: Hilarija Svonka, Džerars Batlers, Liza Kudrova, Džīna Geršona, Ketija Beitsa
Holijai Kenedijai dzīvē dots viss, ko var vēlēties. Viņa ir jauna, skaista un gudra. Viņai līdzās ir mīļotais cilvēks - Džerijs, vienīgā un īstā mūža mīlestība un laime. Kaislīgs, iejūtīgs un jautrs. Cilvēks, kas katru dzīves brīdi prot padarīt gaišu un harmonisku. Kad smaga slimība Holijai atņem Džeriju, viņas dzīve sagrūst... Viņa vairs nejūt nekādu vēlēšanos dzīvot, viss ir zaudējis jēgu... Nav vairs vienīgā cilvēka, kas viņu pazīst, kas prastu mierināt, palīdzētu meklēt dienām saturu un naktīm mieru. Bet tad Džerijs pierāda, ka patiešām pazīst savu Holiju, ka saprot viņu un mīl: savā trīsdesmitajā dzimšanas dienā Holija saņem sūtījumu – gardumus un vēsti no Džerija, viņa balss ierakstu. Džerijs aicina Holiju nenoslēgties vientulībā, gaiši un līksmi svinēt savu dienu. Vēstījums beidzas ar vārdiem „P.S. Es tevi mīlu.” Tātad Džerijs patiešām pazīst savu Holiju: vēl dzīvs būdams, viņš domājis par to, kā palīdzēt mīļotajai sievietei sāpju un vientulības brīžos, kā stiprināt viņu. Arī turpmāk Holija saņem no Džerija uzmundrinājumu, mierinājumu un aicinājumu ļauties priekam. Vēstules viņš allaž beidz ar tiem pašiem tik ļoti nozīmīgajiem vārdiem.
Galvenajā Holijas lomā leģendārā aktrise Hilarija Svonka, kas savas karjeras laikā jau nopelnījusi divus OSKARUS – par lomām „Miljons dolāru mazulīte” un „Puiši neraud”. Filmas scenārija pamatā īru rakstnieces Sesilijas Ahernas romāns ar tādu pašu nosaukumu.
Svētdien, 28. martā – romantiskā drāma „Manas melleņu naktis” (My Blueberry Nights, 2007)
Režisors Vongs Karvajs.
Lomās Džūda Lovs, Nora Džonsa, Frenkijs Feisons, Natālija Portmena.
Elizabete dodas projām no ikdienas, no ierastajām vietām, lai nekas neatgādinātu bijušo, lai būtu tālāk no... No kā? Elizabetes lielais jautājums ir retorisks, jo atbildes uz to nav - Kā lai atvadās no cilvēka, bez kura nevar dzīvot? Atmiņas un domas nevar atstāt pagātnē. Bet var doties ceļā un satikt cilvēkus, iepazīt viņu pasauli, ieklausīties domās, vērot attiecības. Un katrs liktenis kaut ko atklāj, kaut ko māca. Savi vērojumi un atziņas ir kafejnīcas īpašniekam Džeremijam. Cik dīvaini sākušās, tikpat traģiski atrisinās policista Ārnija un viņa sievas sarežģītās attiecības. Ceļojuma laikā Elizabete strādā, arī tā paplašinās iepazīto cilvēku loks. Un beidzot – Leslija. Tā nav tikai sastapšanās, kopā ar viņu Elizabete pavada ilgāku laiku, brauc daudzus kilometrus un spiesta atzīt, ka Leslijas rīcība ne vienmēr ir izprotama, bet arī no viņas var mācīties. Un beigās – katrs piedzīvojums un pārdzīvojums prasījis savu vietu Elizabetes dvēselē. Viņa pamazām sāk nojaust, ka ir ceļš, kas var aizvest pie mīlestības. Bet ar gardo melleņmaizi viņa sevi mierina tajās reizēs, kad sirdi plosa sāpes...
Svētdienas romantiskais kino
Svētdien, 21. martā, plkst. 18.55 – melodrāma „Vīrs ir ar viņu” (Der Mann an ihrer Seite).
Režisors: Matiass Tīfenbahers.
Lomās: Stefanija Štapenbeka, Olivers Momzens, Elena Ūliga, Gecs Šuberts.
Maksis ir galdnieks. Darbā ar visu sirdi un dvēseli, jo darbs tāds nopietns un arī pamatīgs – katras dienas beigās skaidri var redzēt, kas padarīts. Savukārt Evas darba dienas paiet kādā birojā Frankfurtē. Tur viņas pienākums ir organizēt konferences un specializētus seminārus. Viss kārtībā. Visi apmierināti. Līdz situācija krasi mainās, kad Maksis zaudē darbu. Evas menedžeres karjera sekmīgi turpinās, viņai dod aizvien atbildīgākus uzdevumus, bet savā aizrautībā Eva nepamana, kā viņas panākumi ietekmē vīra dzīvi. Maksim nākas uzņemties mājas rūpes. Līdz abu attiecībās sākas nopietnāki sarežģījumi.
Svētdien, 28. martā, plkst. 19:00 – romantiskā komēdija „Monogāmija iesācējiem” (Monogamie fur Anfanger)
Režisors: Marks Malce.
Lomās: Martins Glade, Heike Varmūte, Jozefs Heinerts, Lavinija Vilsone, Anne Jūlija Hagena
Felikss lūkojas fotogrāfijā. Divi ekvilibristi – viņš un viņa uz virves cenšas noturēties līdzsvarā. Šī fotogrāfija filmā atgriezīsies vēl un vēl, liekot domāt par Feliksa un Fabianas attiecībām, pārdzīvojumiem, piedzīvojumiem, par viņu izvēli, lēmumiem, par viņu dzīvi. Felikss un Fabiana – abi jauni, iemīlējušies. Laimīgi, kad ir kopā, tāpēc vienīgais pareizais dzīvošanas variants viņiem – apprecēties. Fabiana piekrītoši atbild uz Feliksa izteikto bildinājumu, pieņem saderināšanās gredzenu, visi radi un draugi sajūsmā, jaunie laimīgi...
Drīz pēc kāzām – šķiršanās. Kāpēc? Gara un ilgstoša atgriešanās aizvadītajā laikā, atmiņas, pārdomas. Kā viss bija un kādas atziņas vai mācības? Savos laimes brīžos viņi bauda viens otru, izdzīvo tuvību, domā tikai par sevi, par to, ka ir kopā. Tie ir svētki. Mirkli vēlāk jau abi šķiļ dzirksteles, jo vienprātība vai līdzīgs viedoklis abiem veidojas reti, drīzāk – nekad. Kopīga ikdiena viņus nomāc. Vēlāk Fabiana atzīstas, ka laimīga viņa var būt tikai tad, ja ir brīva... Feliksam savukārt ir bezgala grūti apzināties, ka laulība ar Fabianu viņam liedz tik daudz baudu... Bet viņš mīl Fabianu un nespēj viņu zaudēt...
Īpašais kino piedāvājums
Sestdienu vakari ir laiks, kad LTV1 ēterā iekļauj īpašu režisoru savdabīgākās filmas ar pievienoto vērtību: dziļu saturu, neparastiem sižetiem, „nepieradinātiem” režisoriem un neparastiem aktieriem, kuras pasaules kino kritiķi novērtējuši ar nozīmīgām balvām.
Sestdien, 13. martā, plkst. 23:05 – drāma „4 mēneši, 3 nedēļas, 2 dienas” (4 Months, 3 Weeks & 2 Days, 2007).
Režisors: Kristians Mungiu.
Lomās: Anamarija Marinka, Laura Vasiliu, Vlads Ivanovs.
Rumāņu režisora Kristiana Mungiu veidotās filmas notikumi risinās 24 stundu laikā. Viss notiek Rumānijā – astoņdesmito gadu beigās, kad pie varas ir Čaušesku režīms. Tas nozīmē, ka visa dzīve ir reglamentēta pēc augstāko varas instanču noteiktajiem pieļāvumiem un aizliegumiem. Cilvēkam kā personībai tādā dzīvošanas modelī vietas nav, nav pat iedomājamas kaut kādas pretenzijas uz cilvēciskām tiesībām un vajadzību apmierināšanu, visiem jāsamierinās ar pirmās nepieciešamības preču hronisku deficītu. Tādā pasaulē, tādā sistēmā dzīvo Otīlija un Gabita – studentes, draudzenes, istabas biedrenes kopmītnē. Kad Gabita saprot, ka ir stāvoklī, savas rūpes viņa var uzticēt vienīgi Otīlijai, kaut gan – tas jau neko nemaina, Gabita saprot, ka bērniņam viņas dzīvē nav vietas, tātad – izvēles nav...
Kannu kinofestivālā šī filma atzīta par labāko filmu un Kristians Mungiu – par labāko Eiropas režisoru, saņēmis balvu - Zelta Palmas Zaru.
Sestdien, 27. martā, plkst. 23:10 – drāma „Debesu mala” (The Edge of Heaven)
Režisors un scenārija autors: Fatihs Akins.
Lomās: Nurgula Esilčaja, Baki Davraks, Hanna Šigula, Patricija Ciolkovska, Nursela Kosē.
Viens no filmas galvenajiem varoņiem ir turks Nedžats Aksu literatūras pasniedzējs Brēmenes augstskolā. Viņa tēvs ir vientuļš atraitnis, kas atradis sev draudzeni – kādu prostitūtu, lai līdzās būtu savs cilvēks. Sākumā Nedžatam nepatīk, ka viņa tēvs Ali Aksu izvēlējies tādu sievieti, bet Nadžata attieksme mainās, tad viņš uzzina par Eteres meitu, kam viņa regulāri sūta naudu uz Turciju, lai Aitena varētu maksāt par mācībām augstskolā. Kad Etere nelaimes gadījumā pēkšņi mirst, Nedžats dodas uz Stambulu, lai sameklētu viņas meitu Aitenu. Izrādās, ka Aitena jau ir Vācijā, kur sadraudzējusies ar vācu meiteni Loti Štaubi. Aitena pievienojusies politisko aktīvistu kustībai cīņā par cilvēktiesībām. Taču tad Aitenu apcietina un izraida atpakaļ uz Turciju, kur viņu gaida apcietinājums. Kad par to uzzina Lote, viņa pamet Vāciju un dodas uz Turciju palīdzēt savam tuvajam cilvēkam – Lote cer, ka viņai izdosies panākt Aitenas atbrīvošanu. Vācijā paliek Lotes māte Zuzanna Štaube. Viņa gaida, kad meita atgriezīsies...
Vācijas, Turcijas un Itālijas kopražojuma filmas režisors un scenārija autors ir Fatihs Akins – 1973. gadā Hamburgā dzimušais turku tautības režisors. Viņa kinematogrāfista biogrāfija veidojas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma, kad viņam ir interesantas lomas vairākās filmās, pēc tam Fatihs Akins ir veiksmīgs režisors un scenārists, par saviem darbiem saņēmis daudz apbalvojumu. „Debesu mala” ir viena no slavenākajām režisora filmām, tā saņēmusi Kannu kino festivāla balvu par scenāriju, saņēmusi arī Eiropas Parlamenta balvu LUX.
