Rīgā, Ārzemju mākslas muzejā ir eksponētas slavenās franču porcelāna manufaktūras - Sevras darbu izstāde, kas aptver laikaposmu no 18.-21.gadsimtam. Tās pamatu veido 20. gadsimta sākuma darbi, kurus 1933. gadā Ārzemju mākslas muzejam dāvināja Nacionālā Sevras manufaktūra.
„Sevras manufaktūru izveidoja 1740. gadā Vensānas pilī, Parīzes austrumos. Tur satikās kāds virpotājs, gleznotājs un ģeniālais keramiķis Klods-Imbērs Žerēns, kurš izstrādāja vēl neredzētu mīkstā porcelāna masu (bez kaolīna). 1745. gadā karalis piešķīra jaunajam uzņēmumam „karaliskās manufaktūras” nosaukumu un finansējumu. Francijas karalis bija mākslu atbalstītājs. 1751. gadā, lai paaugstinātu izstrādājumu kvalitāti, manufaktūra pieņēma darbā zinātnieku un mākslinieku komandu. 1756. gadā manufaktūra pārcēlās uz speciāli tai celtām ēkām Sevrā, kas atradās pusceļā starp Versaļu un Parīzi. Jau 1759. gadā manufaktūra strādāja ar tādiem panākumiem, ka Luijs XV to oficiāli pasludināja par savu īpašumu.
Pirmajiem manufaktūras izstrādājumiem, kas tapuši Vensānā, jūtama Meisenes ietekme: miniatūri dekori, polihromi, impozanti, „vācu stilā” veidoti ziedi. 1751. gadā notika krass pagrieziens manufaktūras attīstībā – ienāk vieglais, rotaļīgais rokoko stils. Bieži vien apgleznotie dekori bija vienā tonī, lai imitētu gravīru. Savukārt sākot ar 1756. gadu, porcelāna dekori ieguva glezniecisku stilu. Krāsainie foni un gleznojumi slēpa balto porcelānu.
1770. gadā gan Sevrā gan Parīzē sāka ražot cieto porcelānu (ar kaolīnu, pēc ķīniešu un vācu paņēmiena). Karaliskās manufaktūras monopols izzuda un drīz vien tai radās ekonomiskas grūtības. Strādājot ar jauno porcelāna masu, vajadzēja no jauna veidot dekorēšanas tehnoloģiju. Sāka imitēt visdažādākos materiālus: zīdu, laku, zeltu, perlamutru. 19. gadsimtā Bronjārs, manufaktūras direktors no 1800. līdz 1847. gadam, turpina tradīcijas: Sevras manufaktūra ir labākā Eiropā porcelāna apgleznošanā.
Otrās impērijas laikā modē nāca eklektisms: tika ražoti 18. gadsimta izstrādājumu atkārtojumi. Trešās republikas laikā sāka imitēt keramiku un Ķīnas porcelānu, izmantojot diezgan bālu krāsu paleti un atsakoties no zelta. Visu 20. gadsimtu Sevras manufaktūra seko laikmeta modei: 30. gados Art deko stilam, 50. gados – rustikas stilam.
Lai veicinātu mūsdienu mākslas ienākšanu manufaktūrā, 1964. gadā par direktoru tiek iecelts Seržs Gotjē. Līdz ar to varēja realizēties sava laika labāko mākslinieku Lalāna, Hajdū, Pizā, Poļakova, Alešinska radošās ieceres. Šī politika turpinās arī šodien.”
