Visam pagastam zināms, ka lepnā Marija katram netīkamam preciniekam pasniedz glāzi etiķskāba jāņogu vīna, to saldeno glabādama īstajam sirds āķītim. Bet mājām tik ļoti vajag jaunu un apsviedīgu saimnieku, jo tām jau otrajā paaudzē ir tikai saimnieces! Lai sakārtotu gan sētu, gan sirdslietas, visa saime, kā nu prot, ķeras pie darīšanas.
„Te nu es beidzot pateikšu visu par latviešiem!” puspajokam, pusnopietni sola Felikss Deičs, ķerdamies pie sava sestā Rūdolfa Blaumaņa darba iestudējuma. Komiskiem un dramatiskiem pārpratumiem pilnajā lugā režisors atradis kuplu latviešu raksturu buķeti: stūrgalvjus un trača cēlājus, klusos „dziļos ūdeņus” un tos, kuriem sirds kā uz delnas. Tādi cilvēki bijuši visos laikos, tāpēc izrādes notikumi ir pārcelti uz tagadni. „Blaumanis ir pierakstījis nacionālā rakstura kodu, lai mēs, atšifrējot to, piekļūtu pie savām saknēm, lai tiekam pie savas pašcieņas, lai mēs caur šo kodu varam rakstīt savu tautu mūžībai. Tas ir Blaumanis. Kas piekļūst šim kodam, tas atšifrē, kas ir latvieši. Felikss Deičs to ir atradis”, tā par F. Deiča un R. Blaumaņa darbu attiecībām saka kinorežisors Jānis Streičs (2005.gada 2.aprīlī RBF zinātniskajā konferencē).
Joku luga – kā to dēvēja pats autors – „No saldenās pudeles” tapusi 1901. gadā, gadu pirms „Skroderdienām Silmačos”, un daudzējādā ziņā to var uzskatīt par Rūdolfa Blaumaņa visslavenākās komēdijas tiešu priekšteci. Tāpat kā uz „Skroderdienām”, tā arī uz „Saldeno pudeli” attiecināma Blaumaņa atbilde, kas ir pats galvenais viņa lugās, proti – „parastu cilvēku domas, jūtas un darbošanās neparastos apstākļos”.
Lomās: Māra Mennika, Baiba Valante, Dace Eversa, Ilze Lieckalniņa, Ruta Birgere, Aigars Apinis, Oskars Morozovs, Mārtiņš Liepa, Māris Bezmers un Ģirts Rāviņš.
Izrādes scenogrāfs – Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece – Anna Heinrihsone.
Foto: Mārtiņš Vilkārsis
