Jāni Mitrēvicu var ierindot multimediju mākslinieku vidū, jo viņš ir ne tikai daudzu nozīmīgu kultūras un mākslas projektu autors un līdzautors, bet mākslā arī izmēģina un īsteno jaunas tehnoloģijas un elektroniskās tehnikas iespējas. Jānis Mitrēvics ir viens no autoritatīvākajiem Latvijas mākslas procesu aktīviem dalībniekiem un ekspertiem. Mākslinieks pieder pie tā saucamās „maigo svārstību” paaudzes, kuras popularitāte saistīta arī ar Ievas Iltneres, Sandras Krastiņas, Ģirta Muižnieka, Edgara Vērpes un Aijas Zariņas vārdiem. Viņš sākumā sevi pieteica ar kolorītā tumšu, smagnēju un kompozīcijā konstruktīvi vienkāršotu glezniecību, kas turpmāk attīstījās sakāpinātas ekspresijas virzienā. 20.gs. 80.gadu nogalē tā realizējas virknē grandioza izmēra audeklu, kuru tēlainība pakļauta vairāk intuitīvam triepiena žestam, uzrunājot ar agresīvāku enerģiju un emocionālo spriedzi.
Kopš 1990.gadu sākuma Jānis Mitrēvics konsekventi gājis laikmetīgas estētikas virzienā, paralēli glezniecībai apgūstot arī citus mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus. Glezniecības tehnikas specifikā balstīto domāšanu nomainīja ar materiālu nesaistītas konceptuālas refleksijas, un klasisko vērtību sistēmu turpmāk aizstāja postmodernas spēles, piemēram, ar citātiem vai provocējošām interpretācijām – kā skandalozu slavu iemantojušajā izstādē-instalācijā „Jānis Mitrēvics izstāda Vilhelmu Purvīti... Ivars Runkovskis” Valsts Mākslas muzeja Baltajā zālē. Mākslinieka daiļradi noslēdzošais periods sakrīt ar gadu tūkstošu miju un iegūst „jaunās realitātes” nosaukumu. Šī „jaunā realitāte” interpretē laikmetīgo caur pagātnes prizmu, izmantojot modernos tehnoloģiskos sasniegumus – digitālu fotogrāfiju apstrādi un druku.
Jānis Mitrēvics absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu. Piedalījies izstādēs un digitālajās ekspozīcijās Latvijā, Azerbaidžānā, Vācijā, Baltkrievijā, Krievijā, Francijā un citās valstīs.
Izstāde Valmieras Novadpētniecības muzejā būs apskatāma līdz 3.aprīlim.
