Tuvojoties pavasarim, Klasiskās mākslas galerijā „Antonija” piedāvā no jauna tikties ar mākslinieka Laimdota Mūrnieka darbiem - viņa 88. gadu jubilejai par godu veltītajā izstādē. 88 – tās ir divas bezgalības, kas liek atskatīties uz paveikto un tajā saskatīt mūžības elpu. Pa šiem gadiem ir paveikts ļoti daudz – gan strādāts par skolotāju, gan noformētāju, gan gleznošanas studijas vadītāju LVMA, gan aktīvi ņemta līdzdalība izstāžu veidošanā, mākslas, sporta popularizēšanā un citās sabiedriskās aktivitātēs, gan gleznots.....gleznots daudz un pārliecinoši - paliekoši.
Tā gleznotājs savos darbos bieži atveidojis sievieti – mainīgu, noslēpumainu, romantisku.... Mākslinieks un modelis – tiešs dialogs starp abiem, kur atveidotais pacelts līdz vispārinājuma pakāpei, piešķirot tam tēla nozīmīgumu. Pārsvarā tas ir noteikts sievietes tēls, ar lielām izteiksmīgām acīm, ar skatienu vērstu tālumā vai sevī. Katram modelim ir piemērota atbilstoša krāsu gamma, izteikts siluets, pasvītrojot viņa individualitāti. Laikam ritot mākslinieka gleznieciskā valoda kļuvusi arvien lakoniskāka.
Darbiem ir dekoratīva tendence, poētisks raksturs un subjektīvs pārdzīvojums. Portrets Mūrnieka daiļradē ieņem otro vietu nozīmīguma ziņā pēc ainavas. Katram darbam ir sava krāsu skala, savs noskaņojums – individuāls un neatkārtojams, kas palielina darba gleznieciskumu. Sākot no 60tajiem gadiem viņa daiļradē īpašu nozīmi ieņem SAULE – dzīvības un auglības, siltuma un gaismas devēja – tāda ir Mūrnieka saule. Kā metafora.
LAIMDOTS MŪRNIEKS
Dzimis 1922. gada 23. maijā Madonas apriņķa Vestienas pagasta zemnieku ģimenē. Studējis Cēsu un Jelgavas skolotāju institūtos (1938–44), beidzis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu (1953. g. diplomdarbs “Spārnotais palīgs”, vadītājs V. Kozins).
Strādājis par skolotāju Valmieras un Priekuļu vidusskolās un lauksaimniecības tehnikumā (1944–46), kombinātā “Māksla” par noformētāj mākslinieku (1953–82).
Padomju laikā bijis sabiedriski aktīvs un ieņēmis amatus Mākslinieku savienībā un citās sabiedriskās organizācijās. Vairāk kārt ticis novērtēts ar tā laika apbalvojumiem. Gleznojis ievērojamus tā laika sporta meistarus (šķēpmetējs J. Lūsis, basketbolists J. Krūmiņš). Vadījis Mākslinieku Savienības glezniecības studiju.
Izstādēs piedalās kopš 1953. g.
Personālizstādes: Rīgā – 1960., 1964., 1972. g. - kopā ar I. un G. Kroļļiem ., 1994.- Rīgas Biržā., 1982.- VMM., 1990.- izstāžu zālē „Arsenāls”, 1996.- Arhitektu nams, 1997.- galerija „Rīga”, 1999.- Pēterbaznīca, 2000.- Reiterna namā, 2002.- Rīgas Dome, 2003.- galerija „MC”, 2004.- galerija „Daugava”, 2005.- galerija „Bonhanss”.
Liepājā – 1964. g., Viļņā – 1968. g., Maskavā – 1968. g., Rostokā – 1974. g., galderija „Manheim”, Vācija, Tokija, Osaka, Kohe, Kioto – 1978. g. - kopā ar M. Šagālu, 1976.- Viersen , Vācija, 1980. ASV, Kanāda, 1982.- Maskava, Šveice, 1984.- Kunsthalle, Rostoka, 1987.- SPH Mākslinieku Savienība, 1995.- Otava, Kanāda, 1996.- galerija „Solus”,
Strādājis dažādos glezniecības žanros un tehnikās – gan monumentālajā, gan stājglezniecībā, gleznojot gan ainavas, gan klusās dabas, gan portretus. Izmantojis darbam gan eļļas krāsas, gan pasteli, gan temperu. Stājglezniecībā viņš ir radījis savu savdabīgo stilu, kuram dots apzīmējums „gotizējošā teiksmainība”
www.antonia.lv
