S. Kreivaitis ir mācījies glezniecību Kauņas J. Naujaļa mākslas vidusskolā un Tallinas mākslas institūtā absolvējis metālmākslas nodaļu. Lietuvā dzimušā un augušā mākslinieka darbos jūtama saikne ar dzimteni - viņa māksla, īpaši glezniecība, saglabā savu lietuvisko dabu – grotesku, krāsainību, tēlu nosacītību un deformācijas, kas ir tuvas Lietuvas tautas mākslai. Savā daiļradē Sigits pievērsies arī Ēģiptes, Latīņamerikas, kā arī Āfrikas tautu mākslas studijām, kuru atsauces vērojamas viņa mākslā. Nozīmīgu vietu savulaik Sigita Kreivaiša darbos ieņēma senās Grieķijas mīti. Mītu ietekmētajiem pirmatnējiem tēliem un motīviem ir liela nozīme - viņa darbi raksturojami kā komiskas replikas, subjektīva mitoloģija, tajos sastopami pat groteski biedējoši, tomēr amizanti personāži. Mākslinieks skar gan Sv. Vakarēdiena, gan progresa un evolūcijas tēmu, tomēr neieslīgstot banalitātē un tīksmināšanās priekā par savu asprātību. Tēlu formālajai valodai kā impulss kalpo jau minētā tautas māksla, kas tālāk apaudzēta ar mākslinieka individuālo estētiku un izpildījuma manieri.
Tēlainību un izteiksmību saglabā arī mākslinieka filigrānās rotas, kas ir pārsteidzošas meistarības ziņā – nelielajā laukumā ar krāsainajām emaljām, bieži ieaužot arī kapara diegu, tiek radītas sarežģītas kompozīcijas. Savukārt emaljas gleznās mākslinieks ar krāsainām emaljas kārtām apglezno metāla virsmu. Jāpiebilst, ka Sigits ir vienīgais Latvijā, un, visticamāk, arī visā pasaulē, kurš veido gleznas šādā tehnikā.
Izstāde „Nauda, mīlestība un vara” ir pirmā, kurā vienkopus aplūkojamas Sigita Kreivaiša gleznas un rotas, tādējādi sniedzot iespēju iepazīt mākslinieka daudzpusīgo daiļradi, profesionālo varēšanu un fantāzijas dotības.