Par grafiķa Alfrēda Plītes-Pleitas (1888 – 1921) darbiem gleznotājs Kārlis Miesnieks ir teicis: „Plīte-Pleita maz spēja parādīt sevi, bet cik ir dots, – viss ir lielas mākslas vērtīgs.” Alfrēda talantu pirmais novērtēja Rīgas pilsētas reālskolas zīmēšanas skolotājs Konstantīns Nilenders (Konstantin Niländer). Labi situētā ģimene atbalstīja Alfrēda vēlmi mācīties Minhenes Mākslas akadēmijā (1908 – 1913) pie Karla Raupa (Karl Raupp) un Angelo Janka (Angelo Jank). Šīs studijas deva virtuozas iemaņas akadēmiskā reālisma zīmējumā, savukārt papildus apgūtā oforta tehnika Hermaņa Ceilingera (Hermann Zeillinger) grafikas un gleznošanas skolā (1912) jauno mākslinieku ievirzīja tobrīd Rīgā mazzināmā estampa jomā.
Minhenes auglīgā ietekme jūtama Alfrēda Plītes-Pleitas portretos, ainavās, klusajās dabās, žanros un karikatūrās. Pirmais pasaules karš ierāva mākslinieku, Krievijas pavalstnieku, frontes cīņās pret savu studiju zemi Vāciju, un viņa radošajā praksē parādījās kara notikumi. Ievainojums un neizārstējama slimība saasināja Alfrēda Plītes-Pleitas pasaules izjūtu. Viņa darbos harmonisko vērojumu nomainīja sociāli akcentēts vēstījums un simbolisks vispārinājums.
1921.gadā Alfrēda Plītes-Pleitas piemiņas izstādi Rozentāla mākslas salonā Rīgā Totlēbena (tagad Kalpaka) bulvārī 4 sarīkoja Neatkarīgo mākslinieku vienība, kuras aktīvs biedrs viņš bija. Savukārt 1925.gadā arī iznāca mākslas zinātnieka Visvalda Peņģerota pētījums par Alfrēdu Plīti-Pleiti, kurš bija pirmais vienības izdoto monogrāfiju virknē „Latvju māksla”.
Izstādē pirmo reizi tik plaši un visaptveroši tiek rādīta Alfrēda Plītes-Pleitas daiļrade, apvienojot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Dr. Gunta Belēviča kolekcijas. Talantīgā mākslinieka darbu skatē izstādītas aptuveni 60 kompozīcijas – zīmējumi, akvareļi un grafika, kas grupēti, ievērojot meistara nozīmīgākos dzīves periodus un tēmas: ģimene, Minhene un minhenieši, Pirmais pasaules karš, klusā daba un ainava. Ekspozīciju papildina arī fotogrāfijas un no Minhenes sūtītās atklātnes vecākiem, kuras Alfrēds rakstījis vācu valodā. Vienlaikus ar izstādi klajā nācis Alfrēda Plītes-Pleitas darbu zinātniskais katalogs, kurā apkopoti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Dr. Gunta Belēviča kolekciju materiāli.