“Tie ir autortehnikā izstrādāti zīmējumi un darbu sērijas, ko var raksturot latviešu sakāmvārds – “Runāšana sudrabs, klusēšana zelts”.
Uzgaidāmā telpa, kur atlasīti priekšmeti un ainas, kas skatītāju ar valodas lakonismu rosina uz tālāku bezgalīgu domu. Ļaujiet sev padomāt vai ir taisnība, ka mazāk ir vairāk.
Mums vienmēr vajag vairāk un mēs nezinām miera. Šodien apstāties un novērtēt apkārt notiekošo ir reta greznība. Tā ir neuzkrītoša un pret it visu skaudri taisnīga - tāda “iebetonēta” sajūta, stāsta Kristaps Ģelzis.
Ilze Žeivate par mākslinieku: “Kristapa Ģelža darbi rodas no tagadnes vērošanas, no neuzkrītošiem ikdienas dzīves notikumiem, kas kļūst par viņa mākslas izejas punktu un rezultātu vienlaicīgi.
Mākslas darbs pārtop sociālajā telpā, kur tiek meklētas attiecības attiecības ar apkārt esošo.
Kristaps Ģelzis virtuozi un smalki ironiski apvieno vienā formā indivīdu ar viņa laiku un realitāti, vēsturi un tradīciju, un izaicina uz dialogu sarunbiedru – skatītāju.
Tā ir laikmetīgā māksla, kas runā par vēsturisko situāciju, konkrētā šodienas realitātes brīdī.”
