Viena no Bindes galvenajām tēmām viņa fotogrāfijā vienmēr ir bijusi sieviete. Binde ne tikai izjūt un attēlo sievietes ķermeņa formas skaistumu, ieliekot savā fotogrāfijā stāstu par maigumu un noslēpumu, bet iestudē modeli fotogrāfiski nosacītā uzstādījumā, veidojot savu- jaunu tēlu sistēmu un jaunus spēles noteikumus uztverei. Binde ar materiālu strādā kā dzejnieks, kas savā neremdināmajā mīlestībā nebeidz sievieti mīlēt ar vai bez krunkām. Fotogrāfija Bindi interesē ne vien kā apstādināts foto mirklis, bet gan kā laika un mūžības kategorija, kur Sieviete ir viņa mūza, kas liek redzēt īpašus cilvēkus, īpašas lietas un laiku, kas atstāj pēdas gaismu un ēnu spēlēs uz fotopapīra īpašos mirkļos, kas paša autora piedzīvoti vai sacerēti. Viņš ir kā Picasso- vienmēr jauns un sievietes iedvesmots. Niķīgs, kašķīgs, prasīgs un romantisks.
Bindes pirmā erotiskā fotogrāfija datēta ar 1962. gadu. Tas ir Bindes draugs Egīls Plaudis, kas glezno kailu sievieti. Gunāra Bindes fotogrāfija ir kino, teātra un literatūras iedvesmota. Eduarda Smiļģa portrets, dzejniece Ilze Binde, mākslas zinātnieces Sarmītes Sīles akti, viņa ilggadīgā modele- sieva Taņa ciklā Lidojums. Ilmāra Blumberga portrets. Savos uzstādījumos Binde ir uzticīgs izteiktai simbolikai erotiskajā fotogrāfijā.
“Mana tēma ir cilvēks”, saka Binde, “Cilvēka attiecības ar laiku, ar sevi un pasauli. Agrāk, fotografējot kailas sievietes, man gribējās parādīt garīgo skaistumu, pašreiz es koncentrējos uz sajutām un emocijām, pieskaroties dzimumattiecībām kā filozofiskai kategorijai.”
