Vērtējot savu dalību šovā, Karīna stāsta: „Biju laimīga, kad mani uzaicināja dejot kopā ar Gati Sevelu, taču tagad esmu tikpat laimīga, ka mani izbalsoja, jo apvienot darbu Teātra Observatorijā ar dalību šovā bija tomēr riktīgi grūti. Priecājos, ka tikām līdz šova finiša taisnei, jo būtu ļoti žēl neiemācīties visas skaistās dejas – tango, lēno un Vīnes valsi, fokstrotu, kvikstepu, rumbu, ča-ča-ča, sambu un pasadobli. ”
Kā zināms, šova „Dejo ar zvaigzni” žūrija novērtēja Karīnas Tatarinovas un Gata Sevela pasadobli kā „nepareizu”, jo neesot ievērots klasiskais dejas ritms. Karīna nebūt nav sarūgtināta par žūrijas vērtējumu, vien skaidro, ka viņai ar Gati bijusi vēlme radīt īpatnēju, neklasisku redzējumu par tēmu „Mūzika no kinofilmām”. Karīna atsakās arī runāt par atsevišķu pāru lobēšanu un subjektivitāti no žūrijas puses, saucot šova „Dejo ar zvaigzni” aizkulises par spēles noteikumiem. „Man patiesībā ir vienalga, vai tur kaut kas iepriekš bija vai nebija sarunāts, vai uzvarētāji tika noteikti šaurā loka jau pašā sākumā un citas tamlīdzīgas lietas. Tās ir šovs, tā ir spēle. Ja kādam mainīgie spēles noteikumi liek pārdzīvot un vilties, tad nevajadzēja vispār piedalīties,” pārliecināta aktrise.
Jautāta par saviem šova favorītiem, Karīna Tatarinova nosauc Santas Didžus un Māra Pūces pāri. „Ja es būtu žūrijā, tad viennozīmīgi atdotu savu balsi par Santu. Trīs bērnu māte, spēcīga un skaista sieviete, talantīga aktrise ir, manuprāt, visstraujāk „augusi” šova laikā. Un, protams, es apbrīnoju to, ar kādu pašcieņu, lepnumu un stoicismu Santa pieņēma žūrijas dalībnieka ķengāšanos par viņas augumu, kā atrada sevī spēkus turpināt dejot un sasniedza izcilus rezultātus,” stāsta K. Tatarinova.
Pati Karīna viennozīmīgi jūtoties kā uzvarētāja, jo esot piepildījusi ar šovu saistītos sapņus. „Man vienmēr trūcis pacietības un paklausības. Nekad neesmu bijusi spējīga samierināties ar vājas un vīrieša vadītas būtnes lomu, kas, jāatzīst, bieži vien traucēja man gan uz skatuves, gan arī privātajā dzīvē. Un tieši mēģinājumu un uzstāšanos laikā esmu sapratusi, cik tas ir forši – pakļauties vienam spēcīgam vīrietim, paļauties uz viņu, ļaut partnerim pieņemt lēmumus. Pateicoties Gatim, esmu piešķīrusi jaunas rakstura šķautnes saviem tēliem Teātra Observatorijā. Viena no manām sarežģītākajām lomām ir Karolīne „Absintā” – meitene, kas izvēlas pašnāvību kā izeju no sarežģītas dzīves situācijas. Esmu vienmēr iekšēji pretojusies viņas lēmumam un ikreiz, izrādes beigās „lecot lejā no jumta”, iekšēji oponēju lugas autorei Magdai Fertačai (Magda Fertacz) un režisoram Jurim Jonelim. Taču tagad spītniece manī ir savaldīta – esmu beidzot iemācījusies respektēt un pieņemt citu cilvēku izvēli, lai cik traka tā man liktos.”
Karīnas ne vien emocionālo, bet arī praktisko ieguvumu šovā skatītāji varēs novērtēt arī Teātra Observatorijas aprīļa izrādēs. „Absintā”, pateicoties Karīnas jauniegūtajām prasmēm, Karolīnes un Gandrīz vīra (Rihards Lepers) deja ir ieguvusi jaunus akcentus. „Rihards no dabas ir ļoti plastisks, taču man gribējās piešķirt mūsu dejai asumiņu, īstenojot visu, ko man iemācījis Gatis.”
Izrāde „Absints” skatāma Teātra Observatorijā uzreiz pēc Lieldienām – 6. un 7. aprīlī. Biļetes (Ls 11) pieejamas Biļešu Paradīzes kasēs un internetā www.bilesuparadize.lv. Pensionāri aicināti iegādāties biļetes par puscenu.
