“Tomātu parāde” Latvijas Dabas muzejā

Tāpat būs pieejama speciāla literatūra par tomātu audzēšanu un konsultācijas par dažādiem dziednieciskajiem augiem. Tomāts ir spējis iegūt cilvēku atzinību un nu pārtikā tiek izmantots ļoti daudzveidīgi, dažādu restorānu piedāvājumos var atrast gan tomātu saldējumu, gan tomātu vīnu. Izstādes laikā muzeja apmeklētāji pagrabstāva “MicRec” bārā varēs baudīt īpašo „MicRec” bāra izveidoto tomātu ēdienu piedāvājumu, kas apmeklētājiem, uzrādot muzeja ieejas biļeti, būs nobaudāms ar 10 % atlaidi.

Dārzkopības entuziastu kubs “Tomāts” darbojas kopš 1997.gada un tas apvieno vairāk kā 400 biedrus. Pasaulē ir pazīstami vairāk kā 3 tūkstoši tomātu šķirņu. Tomāti satur lielu daudzumu organisko skābju un diezgan daudz vitamīnu. Tomātiem ir augsta uzturvērtība, to enerģētiskā vērtība ir 78 kilokalorijas.

Tie ir bagāti ar vitamīniem C, A, B, P un citiem. Svaigos tomātos kopējais minerālvielu daudzums ir 0,6–0,8 procenti, tajos ir arī fosfors, kālijs un magnijs. Tomāti satur organiskās skābes: vīnskābi, dzintarskābi un skābeņskābi. Uztura speciālisti iesaka gadā apēst vismaz 20 kilogramu tomātu. Latvijas klimatiskajos apstākļos tomāti izaug un ražo tikai vasaras otrā pusē.

Tas ir ļoti īss laiks, kas jāizmanto pilnvērtīgi, uzturā bagātīgi lietojot šos veselīgos vitamīnu avotus. Tomāti, tāpat kā šokolāde, satur laimes hormonu- serotonīnu, kas vairo enerģiju un labsajūtu. Negatavos tomātos ir indīga viela solanīns, kura daudzums, tomātiem nogatavojoties, pamazām samazinās un gatavos augļos izzūd pavisam.

Lai arī mūsdienās tomāts ir viens no iecienītākajiem dārzeņiem, ko plaši pielieto kulinārijā, tomēr kā liecina informācija - tomāta ceļš līdz atzinībai ir bijis garš un sarežģīts, jo vēl pirms simt gadiem uz tomātiem Eiropā raudzījās ar lielu neuzticību, valdīja uzskats un klīda nostāsti par to, cik tie esot indīgi un cik nelabu iespaidu uz cilvēku atstājot. Iespējams, šis mīts radās, jo kāds bija tomātu vietā ēdis tomātu lapas, kurās tiešām ir indīgas vielas. Un tikai 1820. gadā tomāts pirmo reizi tika atzīts par uzturā lietojamu dārzeni.

Tomātu dzimtene ir Dienvidamerika (DA), acteku valodā tomātu arī sauca “tomati”. Spāņu iekarotājiem, nonākot DA un atklājot tomātus, tie likās gana garšīgi, tādēļ, kārtējo reizi atgriezdamies no brauciena, Kristofers Kolumbs uz Eiropu atveda „Peru ābolus” – mazus dzeltenus auglīšus, ko Itālijā – iespējams, tieši šīs krāsas dēļ– nodēvēja par „pomodoro” jeb „zelta āboliem”.