IZSTĀDE "PĀRMIJA" .. tik skaists dzejolis par tik skaistu tēmu, kā cilvēki savstarpēji un pasaulīgi komunicē, sarunājās, ne vienmēr ar vārdiem.. tik dziļi un dzīvi.. neaprakstāma vibrācija kaut kur šajā pasaulīgajā tiklā mums viss apkārt,kur nemitīgi notiek sarunas..
PIRMAIS DARBS KO IERAUGI IEEJOT IZSTĀŽU ZĀLĒ IR "KRŪTS, KĀJSTARPE, PADUSE" !!!
5cas Ievas un visi pārējie izstādes veidotāji, kur ir jūsu prāts ? kur ir emocijas un vibrācijas šajā izstādē , JŪSOS ?
TUR TĀDU NAV
Kā Jūs, izstādes veidotāji, zem tik burvīga dzejoļa (burvīgā Ziedoņa sacerēta), un pašu rakstītiem vārdiem, par sarunu un tās vērtību, spējat izstādīt tos NEESOŠO, TRŪDOŠI MIRUŠO DOMU laukumus.
Jūs ,saulainā pavasara dienā ejot pa ielu, tiešām domājat par to, kā izstādīsiet šos pupus un maksti, vecus smēķējošus mērkaķus, un zilas govis, zem tik pat skaitiem vārdiem, kā tā saule, kas jums tobrīd apspīd galvas.. ?!
Un Tu, šo "mākslas darbu" radītāj.. vai tu guļot blakus kādam, ko mīli, vai kaut ejot pa to pašu sauli, domāji, kā uzgleznosi tik vulgāru ,neizteiksmīgu un emocionāli nomocītu,pārmocītu,izmocītu un galu galā mirušu gleznu ?
kur ir māksla vairs šai pasaulē.. kur ir sajūtas .
visi tik tiecās pēc trulas publicitātes,
pelēkas masas maitas putni, jūs "jaunie mākslinieki"..
ne dusmas- baisas skumjas...
Komentāri rakstam: Sarunas ar mākslu. Mākslas dienas ir atklātas
jaunākie lejā
DOMU TĪKLS » VEIDOTĀJIEM 14.04.2010. 20:29
IZSTĀDE "PĀRMIJA" .. tik skaists dzejolis par tik skaistu tēmu, kā cilvēki savstarpēji un pasaulīgi komunicē, sarunājās, ne vienmēr ar vārdiem.. tik dziļi un dzīvi.. neaprakstāma vibrācija kaut kur šajā pasaulīgajā tiklā mums viss apkārt,kur nemitīgi notiek sarunas..
PIRMAIS DARBS KO IERAUGI IEEJOT IZSTĀŽU ZĀLĒ IR "KRŪTS, KĀJSTARPE, PADUSE" !!!
5cas Ievas un visi pārējie izstādes veidotāji, kur ir jūsu prāts ? kur ir emocijas un vibrācijas šajā izstādē , JŪSOS ?
TUR TĀDU NAV
Kā Jūs, izstādes veidotāji, zem tik burvīga dzejoļa (burvīgā Ziedoņa sacerēta), un pašu rakstītiem vārdiem, par sarunu un tās vērtību, spējat izstādīt tos NEESOŠO, TRŪDOŠI MIRUŠO DOMU laukumus.
Jūs ,saulainā pavasara dienā ejot pa ielu, tiešām domājat par to, kā izstādīsiet šos pupus un maksti, vecus smēķējošus mērkaķus, un zilas govis, zem tik pat skaitiem vārdiem, kā tā saule, kas jums tobrīd apspīd galvas.. ?!
Un Tu, šo "mākslas darbu" radītāj.. vai tu guļot blakus kādam, ko mīli, vai kaut ejot pa to pašu sauli, domāji, kā uzgleznosi tik vulgāru ,neizteiksmīgu un emocionāli nomocītu,pārmocītu,izmocītu un galu galā mirušu gleznu ?
kur ir māksla vairs šai pasaulē.. kur ir sajūtas .
visi tik tiecās pēc trulas publicitātes,
pelēkas masas maitas putni, jūs "jaunie mākslinieki"..
ne dusmas- baisas skumjas...