Klaipēdas Valsts muzikālā teātra baletdejotāji uzstāsies ar džeza kompozīcijām, kuru horeogrāfijas autore ir Dollija Henrija. Dollijas Henrijas 25 gadus ilgā dejotājas, horeogrāfes un režisores karjera nodrošinājusi viņai respektablu vietu Lielbritānijas mākslas vidē. Viņa ir viena no ievērojamākajām Lielbritānijas džeza un teātra dejas interpretēm. Atklāšanas koncerts būs jo īpašs tādēļ, ka Dollijas Henrijas novatoriskais un īpatnējais stils piedāvā tik spēcīgu enerģiju un kaisli, kāda reti sastopamas izklaides industrijā. Deju kompozīcijas tiks izdejotas Pola Dženkinsa mūzikas pavadījumā.
Jāatgādina, ka Klaipēdas Valsts muzikālā teātra baleta trupas dejotāji bijuši dalībnieki un viesi vairākās Baltijas baleta festivāla programmās iepriekšējos gados. Teātra baleta trupa ir atpazīstama tās spēcīgā un vispusīgā snieguma dēļ.
Festivāla atklāšanas koncertā ar apsveikuma numuru festivāla jubilejā uzstāsies Rīgas deju studija „Todes”, kā arī „Dejo ar zvaigzni” otrās vietas laureāti Elīza Ancāne un Rolands Meržejevskis.
Kopumā 15.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls šogad piedāvās 13 deju izrādes un koncertus Rīgā, Ventspilī, Preiļos, Siguldā, Madonā, Talsos, Kandavā, Ogrē un Valmierā un divas izstādes.
“Šogad izvēlējāmies un uzaicinājām festivāla programmā piedalīties deju kompānijas, kas spētu “sapurināt” skatītāju emocijas, spētu uzmundrināt un iedvesmot ikvienu, dotu ticību saviem spēkiem ikdienā. Francijas Georges Momboye deju grupa un Rastas Tomasa (ASV) deju kompānija ir uzstājušās uz daudzām pasaules skatuvēm. Abu deju grupu izrādes būs vēl kas nebijis Latvijā, jo tik dinamiska, enerģētiski piepildīta horeogrāfija šeit nav redzēta,” stāsta festivāla direktore Lita Beiris.
19.aprīlī Latvijas Nacionālājā operā un 21.aprīlī Venstpils teātra namā “Jūras vārti” notiks Francijas Georges Momboye deju grupas izrāde “BOYAKODAH”. Šo izrādi būs iespējams piedāvāt Latvijas skatītājiem, pateicoties „Latvijas Mobilā Telefona” un Francijas kultūras centra atbalstam.
Georges Momboye deju grupu 1992. gadā dibinājis Kotdivuāras horeogrāfs Žoržs Momboje un grupā dejo ap 50 dejotāju. Šīs Francijas deju kompānijas, kurā dejo āfrikāņu dejotāji, projekti piedalījušies un godalgoti daudz dažādos starptautiskos deju festivālos. Ž.Momboje tiek uzskatīts par jaunās horeogrāfu paaudzes uzlecošo zvaigzni.
Ž. Momboje radošajā darbā izmanto gan afrikāņu tradicionālās, gan klasiskās un laikmetīgās dejas iespaidus, gan hip hop dejas elementus, apvienojot, sapludinot vienā veselumā labāko no minētajiem deju žanriem. Viņa horeogrāfiju raksturo atvērts un cieņpilns skatījums uz kultūras atšķirībām un īpatnībām kā spēka un unikalitātes avotu. Liela nozīme horeogrāfa darbos ir arī mūzikai un precīzai telpas izjūtai. Mombojes izrādes uzrunā cilvēkus ikvienam saprotamā dejas valodā – tās ir oda ķermeņu radošajai enerģijai un dejas universālajam ritmam.
Izrāde “BOYAKODAH” (tulkojumā - ‘laime’) ir īsts dzīves slavinājums, kurā, meklējot līdzsvaru starp ķermeni un dvēseli, ritmu un klusumu, horeogrāfs centies attēlot cilvēka galējās alkas pēc laimes un baudas. Izrādes laikā uzskatuves uzstāsies gan dejotāji, gan mūziķi.
Labākam priekšstatam par to, ko varam sagaidīt 19. un 21. aprīlī uz Latvijas skatuvēm, pievienojam saiti internetā, kur var noskatīties fragmentus no šīs deju izrādes:
http://video.google.com/videoplay?docid=5495016678338171943#
Plašāka informācija internetā par šo deju grupu meklējama:
http://www.ladanse.com/momboye/cie/uk/index.html
23.aprīlī Rīgas Mākslas telpā Baleta festivāls organizē vēl nebijušu notikumu - deju maratonu, kurā skatītājiem būs iespēja izbaudīt gan laikā, gan telpā vērienīgu deju žanru miksli. Deju maratonā piedalīsies vairāk kā 20 Rīgas pilsētas vispārizglītojošo skolu, interešu izglītības un kultūras iestāžu, privāto studiju deju kolektīvi, kā arī viesi no Jūrmalas, Salaspils un citām pilsētām. Katrs deju kolektīvs uzstājas koncertā - maratonā ar horeogrāfisko priekšnesumu jebkurā mūsdienu deju žanrā (šova dejas, hip-hop, estrādes dejas) vai klasiskās dejas, cittautu dejas mūsdienu interpretācijā. Deju maratons sāksies plkst.18.00 un ilgs līdz dejotāju spēku izsīkumam.
27.aprīlī Latvijas Nacionālajā operā notiks festivāla kulminācijas notikums – Gala koncerts, kurā klasisko un laikmetīgo deju izdejos baleta zvaignes no Amerikas, Krievijas, Latvijas, Igaunijas, Nīderlandes, Čehijas, Zviedrijas un Baltkrievijas.
Laikmetīgo un klasisko baletu koncertā izdejos Džozefs Filips (Joseph Phillips) un Izabella Boilstone (Isabella Boylston) no Amerikas, Avetiks Karpetjans (Avetik Karpetyan) un (Mayumi Yamaguchi) no Zviedrijas, Viktorija Ananjana (Viktorya Ananyan) un Oleksandrs Žembrovskis (Olexander Zhembrovsky) no Nīderlandes, Adēla Pollertova (Adela Pollertova) un Aleksanders Kacapovs (Alexander Katsapov) no Čehijas. Baltkrieviju pārstāvēs trīs dejotāju pāri - Dmitrijs Kurakulovs, Mihails Gurinovičs, Tatjana Korneičika, Olga Čabotko, Irina Glušenja un Vladislavs Tereščenko. Krieviju galā koncertā pārstāvēs Sanktpēterburgas deju grupa KANNON DANCE CENTRE. Gala koncertā, protams, dejos arī Latvijas Nacionālās operas baleta solisti un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkņi.
Īpašs viesis Gala koncertā būs jau minētais ASV dejotājs Džozefs Filipss, kuru pasaules prese iedēvējusi par “baleta zelta puisēnu”. Viņš ir tehniski izsmalcināts dejotājs, kuram krājumā iespaidīgs balvu un medaļu klāsts. Filipss dažādos starptautiskos augsta prestiža baleta konkursos izcīnījis vairāk zelta medaļu nekā jebkurš cits amerikāņu dejotājs. Patlaban Filipss dejo Amerikas Baleta teātrī, kur ar savu sniegumu regulāri izpelnās kritiķu un publikas atzinību. Viņa repertuārs ir vienlīdz plašs un iespaidīgs. Filipss slavens ne tikai ar savām skaidrajām un tīrajām dejas līnijām, bet arī ar spēku un vīrišķību, ko viņš ieliek katrā lomā, tāpat kā ar priekšnesuma magnētisko enerģiju un nevainojamo muzikalitāti. Viņš ir klasisks bravura jeb tehniski virtuozā tipa dejotājs. Kā viesmākslinieks Džozefs Filipss dejojis galvenās lomas daudzos Ziemeļamerikas, Dienvidamerikas, Eiropas un Āzijas baleta trupu iestudējumos.
28.aprīlī Rīgas kongresu namā un 29.aprīlī Preiļu novada kultūras centrā uzstāsies Rastas Tomasa deju kompānija ar šovu Bad Boys of Dance.
Šo deju grupu dibinājis dejotājs Rasta Tomass – dejotājs, aktieris. režisors, modelis, cīņas mākslu pratējs un akrobāts. Viņš ir apvienojis dejotājus, kuri, pateicoties spējai dejā izdarīt visu, bieži tiek dēvēti par „rītdienas dejotājiem”. Iztēles bagātajos un izklaidējošajos šovos tiek pārsteidzoši organiski apvienoti baleta, kabarē, modernās dejas, hip hop, akrobātikas un pat Austrumu cīņu elementi, kurus dejotāji miksē pārsteidzoši organiski. Izcilajā un aizraujošajā Bad Boys of Dance dejas stilā dominē fiziska veiklība, raupja vīrišķība un tehniska perfekcija. Grupa debitēja 2007. gadā 75. Džeikoba Pilova Deju festivālā.
Intrigai jāpiebilst, ka Latvijā sliktajiem puišiem dejas šovā piebiedrosies arī meitene.
Labākam priekšstatam par to, ko varam sagaidīt 28. un 29. aprīlī pievienojam saiti internetā, kur var noskatīties fragmentus no šīs deju kompānijas snieguma:
http://www.youtube.com/watch?v=BmOUdLzIYRg
Plašāka informācija internetā par šo deju grupu meklējama:
http://www.badboysofdance.com/
Tradicionāli festivāla programmā tiek piedāvātas arī izstādes par deju tematiku.
21.aprīlī Mencendorfa namā tiks atklāta fotoizstāde “Dejas māksla skatuves telpā”, kurā būs skatāmi gan Latvijas, gan Krievijas fotogrāfu darbi. Izstāde būs skatāma līdz 10.maijam.
21.aprīlī Gētes institūtā Rīgā tiks atklāta fotoizstāde „In Memoriam Pina Bausch“
Pīna Bauša ir leģendāra horeogrāfe. Pīna Bauša nekad neinteresējās par tīro, absolūto un abstrakto deju un tukšu kustību. Viņas interese bija teatrāli tēli, sociālkritiski motīvi un reālistiski elementi. Viņas dejotāji kļuva par indivīdiem ar savu aizraušanos, dīvainībām un trikiem. 80. gados Pīna Bauša attīstīja to uzvedumu stilu, kas noteica visu viņas turpmāko karjeru: reālā uzveduma radīšana vienmēr sekoja pēc intensīva izpētes darba, ko dažādās valstīs veica visa kompānija. Gētes institūti pasaulē atbalstīja šo horeogrāfei tik nozīmīgo sagatavošanās darbu attiecīgajā valstī. 1999. gadā Pīna Bauša un viņas dejotāji ar Gētes institūta atbalstu ilgāku laiku pavadīja Ungārijā. Viņi apceļoja zemi un iepazinās ar tās ikdienu un kultūru. Tam sekoja mēģinājumu laiks Budapeštas deju teātrī Trafó. No gūtajiem iespaidiem tapa uzvedums Wiesenland / Zöld föld (Pļavu zeme), kas 2000. gada maijā trīs vakaros bija skatāms Budapeštas Vígszínház. Fotoizstāde „IN MEMORIAM PINA BAUSCH“ piedāvā izlasi ar šīs izrādes skaistākajiem mirkļiem, kurus fotogrāfijās iemūžinājusi Klāra Langa (Klára Láng).
Pīna Bauša mira 68 gadu vecumā 2009. gada 30. jūnijā. Viņas godīgums, zinātkāre un objektivitāte arvien pārsteidza ikvienu, kas viņu bija iepazinis.
Izstādes atklāšanas viesi varēs noskatīties filmu „Meklējot deju – Pīnas Baušas citādais teātris” („Auf der Suche nach Tanz - Das andere Theater der Pina Bausch”). Arī izstādes laikā, 14.aprīlī un 21.aprīlī Gētes institūtā Rīgā tiks demonstrētas filmas ar un par Pīnu Baušu. Izstāde Rīgā būs skatāma līdz 3.maijam. Pēc tam no 12.maija līdz 11.jūnijam šī izstāde būs aplūkojama arī Daugavpils universitātē.
No 23. līdz 28.aprīlim viesizrādes Latvijas pilsētās uzsāks Sanktpēterpurgas deju kompānijas Kannon Dance Center. Šī Natālijas Kasparovas vadītā deju kompānija dibināta 1999 gadā. Grupas dejotāju izkopuši virtuozu deju tehniku un vienlīdz labi izpilda gan džeza, gan laikmetīgo horeogrāfiju. Viņiem raksturīga novatoriska dejas valoda un tīras, smalkas un elegantas kustības. Jāpiebilst, ka visi grupas dejotāji ir pedagogi Deju skolā Kannon Dance.
Kannon Dance Center aktīvi uzstājas Krievijā, Amerikā, Čehijā, Vācijā un Baltijas valstīs. Deju grupas mākslinieciskā vadītāja Natālija Kasparova ir horeogrāfe lielākajai daļai šīs kompānijas izrādēm. Latvijas pilsētās Kannon Dance Center uzstāsies ar uzvedumu „Dejas ritmu krustcelēs”.
Plašāka informācija internetā par šo deju grupu meklējama:
http://www.kannondance.ru/
Šogad festivāla galvenie atbalstītāji ir Rīgas Brīvosta un “Latvijas Mobilais telefons”. “Šajā laikā finansiālā atbalsta meklējumi ir nesalīdzināmi grūtāki nekās tas bija iepriekš, tādēļ esmu bezgala pateicīga ikvienam mūsu atbalstītājam, kas dod savu artavu tajā, lai šogad Latvijas skatītājiem varētu piedāvāt augstākā līmeņa profesionāļu uzstāšanos,” uzsver L.Beiris. “Mūsu festivāla galvenais uzdevums ir Latvijas skatītājiem popularizēt deju, dot priekšstatu par tām norisēm un aktualitātēm pasaules dejas un baleta ainā, ko vērts zināt un redzēt,” piebilst festivāla direktore.
Festivāla atbalstītāji: Rīgas Brīvosta, “Latvijas Mobilais telefons”, “Kolonna”, t/c “Origo”, a/s “Latvijas dzelzceļš”, Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Francijas kultūras centrs, ASV Informācijas centrs, Tria Robit , Live Riga.
Biļetes uz festivāla pasākumiem var iegādāties „Biļešu paradīzes, „Biļešu servisa” un LNO kasēs kā arī pasākumu norises vietās. Biļešu cena: Ls 5 – 32.
www.ballet-festival.lv
