Laiku pa laikam pie galdiņiem sēdošie tiek nomainīti ar malā stāvošajiem, performance tomēr, iekšā brist izrādās tāpat vien nevar, jāgaida uzaicinājums. Tikai fotogrāfi – aplaimotā tauta – drīkst pārvietoties, kurp vien vēlas. Garāmgājēji ieinteresēti apstājas, daļa neizpratnē traucas garām, domājot, ka šeit tiek uzņemts kāds kārtējais latviešu grāvējseriāls.
Turpat netālu otrs tunelis, netālu no autoostas, no tuneļa „izdzīvotie” bezpajumtnieki to sērīgi pamet. Jau modernāks un askētiskāks interjers, citas lomu spēles. Daži uz austiņām klausās mūziku, uz ekrāna slīd video un diapozitīvi. Bildes ar čībām un saritinājušamies minkām. Iekārtojos mīkstos spilvenos, līdzās man gādīgi tiek nolikta žurnālu kaudzīte, meitenes „Naktsmāju” halātiņos nēsā apkārt burciņas, kur ieslodzītas māju smaržas, nu, piemēram, krustnagliņas un kafijas pupiņas, mmm, pilnīgi siekalas saskrien mutē.
Sakārdināti dodamies arī uz trešo, tālāko tuneli, kas pie Akmens tilta. Ak, bet tur jau tuvākā un saprotamā studentu dzīvīte – šaura koju istabiņa, tiek mizoti un cepti kartupeļi, virs plīts žūst sakarinātās zeķītes un biksītes, nostumjot malā visus papīrus tiek sistas kārtis. Krustu šķērsu sakrauts viss dzīvei derīgais un vajadzīgais vienā istabiņā ietilpinot vairāku cilvēku iedzīves minimumu. Kāds koju iemītnieks strinkšķina ģitāru.
Aukstie, caurvēja rautie tuneļi, kas dažiem patiešām kļuvuši par mājām, šonakt transformējušies pieņemot visas tās māju parastās pazīmes, kas parasti mums liekas nepieciešamas, lai justos omulīgi. Mājas katram savas, bet nepieciešamības apmēram tās pašas – siltums, drošība, ēdiens. Tam visam klāt vēl kaut kas. Māju smarža vai mūzika, vai gaismas, kas nu kuram.
Jau pirms kāda laiciņa, Spīķeru naktī, tunelis pie Centrāltirgus tika veiksmīgi izmantots mūzikas baudīšanai, tagad tuneļu stafeti pārņem Baltās naktis. Nakts laikā ne vienreiz vien gadījās dzirdēt, ka labi būtu, ja tuneļi vienmēr būtu tādi kā šonakt. Tādi vai citādi, bet domāju, ka Rīga nu jau stabili tikusi pie dažiem jauniem kultūras un dažādu multimediālu pasākumu norises un baudīšanas punktiem, pie tam ātri transformējamiem visdažādākajos veidos.
Kultūra un māksla » Dažādi
Projekts „Naktsmājas” Baltās nakts ietvaros
Ingrīda Ivane, 27.08.2007. 16:00 | komentāri (1)
Baltā nakts. Sīki un nekaitīgi, bet arī neciešami smidzina lietus. Garām pabrauc krāsainām lampiņām rotātais tramvajs, tad nākamais, kā uz Jāņiem – greznots lielām vītnēm. Tuvojamies stacijas tunelim. Ir ap pusnakti. Nemīlīgi un mazliet gribas mājās. Pretēji ierastajai drēgnajai pustumsai, nokāpjot lejā, šoreiz acīs iesitas siltas gaismas. Visnotaļ astoņdesmito gadu interjers, flīzes klāj linolejs, zuz TV kaste, izlietnē trauku kaudze, uz dīvāna malkojot tēju zviln bariņš jauniešu halātiņos un čībās un arī tāpat vien, pie galda kaut kur manīts vīrs.. Hmm.. tas izrādās aktieris Juris Strenga, kas blakus sēdošajiem lasa grāmatiņu un runājas par dzīvi, piemeklē mūziku, pie otra galda Andrejs Kalnačš patlaban tērgā ar Marģeru Martinsonu.
Lasi vēl...
