Baltās nakts pasākumu apskats

Lielākais pasākumu blīvums kā jau ierasts koncentrējas Andrejsalā. Turp iespējams nonākt dažādos veidos – i braukšus (turklāt ar trim dažādiem tramvajiem – ziņu, muzikālo vai kino. Tiesa, itin piebāztiem, jo atsaucības šai atrakcijai netrūkst, arī viedokļi dalās, dzirdu gan jūsmu par kino tramvaju ar tumšajiem logiem, gan slavas dziesmas muzikālajam, kurā braucēju ausis lutinājusi saksofona spēle), i peldus ar muzikālo kuģīti „Rīgas Vilnis”, i kājām, iekļaujot pa ceļam vēl citus apskates objektus. Piemēram, melno dīvainā paskata veidojumu pie Kongresu nama, kas atgādina milzu vaboli. „Big M”, kāds ir šī projekta nosaukums ir šajā gadā izveidota mediju mākslas programma, kas ietver 15 mākslinieku digitālās filmas un video. Ieintriģētie rīdzinieki izveidojuši iespaidīgu rindu un ir gatavi stāvēt pat lietū, lai tik uzzinātu, kas „lielajam M” vēderā. Kad beidzot izdevies iekļūt teltī, paveras pavisam omulīga aina – telpas vidus veido it kā trijstūri, katrā no pusēm pa ekrānam uz kura projicējas filma, nekādas spiešanās pie viena neliela ekrāniņa, visiem ērti un vietas gana. Īsfilmas. Prātā palikušas kolorītākās. Stāsts par kurpēm – domīgām, sasietām, atsietām, steidzīgām un visnotaļ erotiskām – kadrs aiz kadra, kurpes šo, kurpes to, tas viss mazliet atgādināja franču režisora Ežēna Grīna jūsmu par kāju filmēšanu, kad neapzinātas kustības, solis uz priekšu vai atpakaļ, izsaka daudz vairāk kā kadrēts sejas tuvplāns. Kāju valoda. Cita versija – uz ekrāna tālē slīdoši dzelteni burti, atpazīstama mūzika... „Zvaigžņu kari”. Gandrīz. Vien slīdošais teksts no kāda oficiāla dokumenta par nodarbinātību...

Turpat netālu, pie Brīvostas pārvaldes tiek gaidīta visvarenās Baltās govs parādīšanās, apkārt staigā meitenes baltos tērpos svecēm rokās, baltā bāka spoguļojas kanāla ūdenī, mirguļo strūklaka, no plosta kanāla vidū atskan pa spocīgam māvienam, taču govs kā nenāk tā nenāk. Nolemju, ka nav piena ta nav, stāvēt lietū pēc kāda laika vairs netīkas un dodos uz Andrejsalu. Lai svētīti un piena upju aplaimoti tie, kas govi sagaidīja.

Kafejnīcā Dirty Deal atklāta Raivja Puriņa fotoizstāde „Bandinieki”. Melnbalts šahs. Melnbaltā saspēle Dirty Deal krāsainībā. Tumšas, viegli nojaušamas ēnu spēles un gluži pretējas, gaismā izmirkušas bildes spokainiem tēliem. Sadzīve, sadzīvotais. Rokas, kas iemērktas spainī. Žalūzijas vai kas tamlīdzīgs – reljefs ēnu skrējiens uz sienas, basas kājas uz kāpnēm un mugurkaula vijīgums. Lakoniski. Arī darbu izvietojums veiksmīgs – dažas fotogrāfijas atdalītas, nosacīti izceltas, ievietojot tās it kā atvērtās kastītēs gan melnās, gan baltās. Melnbaltie nekustīgie televizori, kas fiksējuši vienu vienīgu kustību.

TV kaste gan ir pārstāvēta arī citā, daudz tiešākā veidā – projekts „Televiewer” Ēdnīcā. Uzsverot, ka mēs paši vien esam TV iespaida produkti un tā efektam vairāk pakļauti kā vēlētos, radīta videoinstalācija, ko veido dažādu TV kanālu plūsmas, kas raibos vijumos iezīmē ekrānā garām slīdošo cilvēku tēlus, „kastītē iekļuvušie” gan īpašu uzmanību šai pariktei nevelta pārsvarā instalācijai tiek uzmesti pavirši skatieni, iespējams arī tās novietojums nav pats veiksmīgākais.

Laukā joprojām ik pa brīdim līņā. Sarkanās gaismas šaujas kokos, ļaudis ļaujas mūzikas varai. Tie, kam kļuvis vēsi dodas vai nu izkustināt pirkstiņus un ko sameistarot „Biezpienā”, apciemo Apokalipses jātniekus un jau par Andrejsalas firmas zīmi kļuvušos frīkbaikus, turpat pie ieejas iestiprinoties ar soļanku vai turpina elektroniskās muzikālās baudas Andrejsalas „Pulkvedī”, pavisam nosalušie bijīgi tuvojas Ponijpirtij – trīstonnīgā (pēc oficiāliem datiem) sauna, kas apceļojusi Eiropu, piestājusi pie mehanizācijas darbnīcām. Hm, karsti visnotaļ – puskaili puiši pārvietojas te iekšā, te ārā kravas auto garaiņu pavadīti, meitenes drebinās lietū. Turpat līdzās katls ar biezu, tumīgu virumu, ko pārgalvīgi noturu par kefīru. Viela ir karsta un smaržīga un tieku pie „graņonkas” ar sēņu zupu, zupas lējējs pie tam vēl allaž katram apjautājas, kādu glāzīti izvēlējies – uz glāzēm salīmēti sēņu un nesēņu attēli nedaudzās krāsās un galanti apslaucījis katru glāzi aplaimo izsalkušos arī ar papildporcijām.

Tipiski Andrejsalai vēl ap pieciem no rīta turpinās samērā aktīva rosība, lielākoties gan telpās, Dirty Deal vienkārši kopā pabūšanu bauda lielais vairums pasākuma apmeklētāju, līdz baltāka sāk kļūt ne tikai nakts, bet arī debesis un nu līdz nākamgadam būs atkal jāiztiek ar parastajām melnajām, zilajām un zaļo debesu naktīm.