Izstāde piedāvā nelielu unikālu izlasi no LNMM Ārzemju mākslas departamenta Ķīnas mākslas krājuma. Eksponēto darbu kolekciju veido 100 krāsainas ksilogrāfijas lapas no t.s. „ķīniešu tautas tradīciju un paražu enciklopēdijas” – 19.gs. beigās – 20.gs. sākumā radītiem ilustrētiem albumiem ar folkloras sižetiem, kas rekonstruē tālaika Vidusvalsts impērijas sociālo un sadzīvisko vidi.
Nav zināms, kā tapuši šādi albumi, kuri, vadoties no attēlu rakstura, nodēvēti par enciklopēdijām. Pēc funkcijas, mērķiem un izpildījuma tie pieskaitāmi pie lielas tautas lubu (t.i. pamācoša reliģiska vai medicīniska rakstura attēlojumu un ilustrāciju) grupas, satura ziņā šie zīmējumi tuvi Jaungada attēlojumiem (ņaņhua). Krāsaino lubu popularitāte Ķīnā ir saistīta ar ksilogrāfijas tehnikas uzplaukumu Cin dinastijas valdīšanas laikā (1644 – 1911), kuru raksturo arī zinātnes un ekonomikas progress, grāmatu izdošanas un tirdzniecības attīstība.
Domājams, ka lapas, līdzīgas izstādītajai „enciklopēdijai”, kas rotāja noveles, drāmas un biogrāfijas, radās saplūstot ilustrācijām un Jaungada attēliem, tādējādi izveidojot patstāvīgu žanru. To atšķir vairākas īpašas pazīmes, taču galvenā no tām ir katru norišu ainu aprakstošais vai paskaidrojošais teksts vienkāršā tautas valodā. Ilustrācijas tika darinātas ksilogrāfijas tehnikā ar ķīniešu akvareļglezniecības elementiem. Tas ir īsts tautas meistaru roku darbs, veikts, rūpīgi izkrāsojot katru lapu ar otiņu, akcentējot skaidru kompozicionālo uzbūvi, tīras, vienkāršas līnijas, izceļot dabīgo krāsu spilgtumu un gaismēnas spēli maksimālā mākslinieciskā efekta sasniegšanai.
Izstādi veido tematiskās sadaļas, kas atspoguļo vienkāršo ķīniešu svarīgākās dzīves jomas 19. – 20.gadsimta mijā. Būtiska vieta Ķīnas iedzīvotāju ikdienā ir reliģiskajām un tautas tradīcijām, rituāliem, kas saistīti ar nozīmīgākajiem cilvēka dzīves posmiem, senču kultu un dievību pielūgšanu, tāpēc šiem aspektiem darbu atlasē ir veltīta īpaša uzmanība.
Centrālo vietu ekspozīcijā ieņem viena no krāšņākajām attēlu grupām – „Ķīniešu svētki un dažādas spēles”. Ķīnā svētku kultūrai ir senas un bagātas tradīcijas, kuras arī mūsdienās, neskatoties uz jauno tehnoloģiju un Rietumu civilizācijas ietekmi, saglabā savu neatkārtojamo kolorītu. Ar plašu vērienu tiek atzīmēti Pavasara svētki – Čuņdzjie jeb Jaunais gads pēc tradicionālā ķīniešu Mēness kalendāra, kuru svinot arī tiek atklāta šī izstāde.
Atsevišķa ekspozīcijas daļa atvēlēta ķīniešu ikdienas dzīves ainām, kas stāsta par tirdzniecību un amatniecību lielpilsētu ielās, cilvēku interesēm medicīnā, mūzikā, drāmā, kā arī azarta spēlēs, kuras ķīnieši labprāt spēlē. Lai veidotos pilnīgāks priekšstats par Ķīnas kultūru, izstādi papildina dekoratīvi lietišķās mākslas priekšmeti.
Cin dinastijas laika „tautas tradīciju un paražu enciklopēdiju” attēlu kolekcijas ir retums muzeju krātuvēs, arī zinātnisko pētījumu par līdzīgiem albumiem šodien ir ļoti maz. Plašākai auditorijai ārpus Latvijas šī eksotiskā kolekcija tiek rādīta pirmo reizi.
Izstādes sagatavošanā piedalījās Ārzemju mākslas muzeja darbinieki sadarbībā ar Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes Orientālistikas katedras maģistrantēm Irinu Bezručenko un Ilzi Pūku, kuras devušas lielu ieguldījumu projekta īstenošanā.