Par tā galveno balvu "Zelta lauvu" sacentīsies 22 filmas, kuru tēmas ir Irākas karš un tā ietekme uz ASV sabiedrību, policijas brutalitāte Ēģiptē, korupcija lielajās korporācijās, Itālijas mafija, kā arī citas mūsdienu pasaules aktuālās problēmas.
Festivāla direktoram Marko Milleram uz šī gada festivālu izdevies pulcēt pirmā lieluma zvaigznes. Trešdien to atklās filma "Atonement" ar britu aktrisi Keiru Naitliju galvenajā lomā.
Viena no aktuālākajām tēmām kino šodien ir karš Irākā. Tuvāko mēnešu laikā uz ekrāniem iznāks vairākas tam veltītas filmas.
"Es uzskatu, ka kino tagad ir labākā atbilde karam," Millers nesen sacīja intervijā kādam itāļu žurnālam.
Arī festivāla konkursa programmā iekļautas divas filmas par Irāku - Pola Hegisa "In the Valley of Elah" ar Tomiju Lī Džonsu un Sjūzenu Sarandonu galvenajās lomās un Braiena de Palmas "Redacted", kas stāsta par ASV armijas vienību, kas vajā kādu irākiešu ģimeni un arī pēta, kā mediji atspoguļo šo konfliktu.
Citām mūsdienu pasaules problēmām pievērsīsies tādas filmas kā "Michael Clayton", kurā Džordžs Klūnijs tēlo cilvēku, kas veic kāds lielas korporācijas netīro darbu, itāļu filma "Il Dolce e L'Amaro" par mafiju un Ēģiptes kinematogrāfistu darbs "Heya Fawda", kas stāsta par policijas vardarbību.
Tomēr festivālā būs arī pārstāvētas komēdijas. Viena no gaidītākajām ir režisora Vesa Andersona filma "The Darjeeling Limited" ar Ovenu Vilsonu, Adrienu Brodiju, Andželiku Hjūstoni un Bilu Mureju galvenajās lomās.
Vēl festivāls piedāvās jaunāko filmu ar Bredu Pitu "The Assassination of Jesse James by the Coward Robert Ford", kā arī filmu "I'm Not There", kurā aktrise Keita Blanšeta tēlo leģendāro amerikāņu dziedātāju Bobu Dilanu jaunībā.
Millers šogad izpelnījies kritiku par to, ka iekļāvis festivāla programmā daudz Holivudas filmu, taču daži kritiķi uzskata, ka tā ir atbilde uz pieaugošo konkurenci ar Toronto un Romas kinofestivāliem.
"Daudzas Venēcijas festivāla filmas pēc tam tiek rādītas Toronto, tādēļ cilvēki vairs nebrauc uz Venēciju, kā to darīja agrāk," sacīja žurnāla "Variety" kino kritiķis Džejs Veisbergs. "Festivāls izmaksā ļoti dārgi, un tajā nenotiek filmu tirgus. Domāju, ka Marko tā rīkojas, lai pievilinātu festivālam vairāk cilvēku."
Festivāls tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem "Oskara" balvu priekšvēstnešiem. Daudzas filmas, kas ieguvušas balvas Venēcijā, pēc tam saņem arī ASV Kinoakadēmijas apbalvojumus. Tā 2005.gadā "Zelta lauvu" saņēma Anga Lī filma "Brokeback Mountain" ("Kuprainais kalns"), kas pēc tam tika nominēta astoņiem "Oskariem".
Kinofestivāla žūriju vadīs ķīniešu režisors Džans Imou.
Šogad Venēcijas festivāls svin arī savu 75 gadu jubileju. Pirmo reizi tas notika 1932.gadā, taču Otrā pasaules kara gados festivāls nenotika, un vēl vairākas reizes tas notika bez konkursa programmas.
Balva par mūža ieguldījumu kino šogad tiks pasniegta itāliešu režisoram Bernardo Bertoluči, paziņojuši festivāla organizatori.
Sešdesmit sešus gadus vecais Bertoluči ir "viens no izcilākajiem mūsdienu kinorežisoriem, kura darbs atstājis dziļas pēdas modernajā kino'', teikts Venēcijas biennāles paziņojumā.
Bertoluči vadīja festivāla žūriju tā 50.jubilejā 1982.gadā.
Balva Bertoluči tiks pasniegta festivāla beigu ceremonijā 8.septembrī.
Turklāt, sākot ar šo gadu, Venēcijas kino festivālā speciāla balva tiks piešķirta filmām, kurās būs stāstīts par gejiem vai būs kāds homoseksuāls tēls.
Homoseksuālā lauvas (The Queer Lion) balva, kas veidota pēc festivāla galvenās - Zelta lauvas - balvas, tiks piešķirta labākajai pilnmetrāžas filmai par gejiem vai ar varoni geju.
Uz balvu varēs pretendēt festivāla konkursa programmas filmas, kā arī filmas, kas vienkārši tiks izrādītas festivālā.
Uzvarētāju, kam tiks piešķirta plāksne ar Venēcijas lauvas spārnoto attēlu un geju praida karoga varavīksnes krāsām uz tā spārniem, izraudzīsies neliela starptautiska žūrija.