Jau vairākus gadus Raiņa un Aspazijas vasarnīcā ir tradīcija – iepazīstināt apmeklētājus ar Jūrmalas skolēnu vizuālās mākslas darbiem. Arī šopavasar no 6. maija muzejā būs apskatāma skolēnu darbu izstāde „Klusā daba”. Par šī gada izstādi stāsta Jūrmalas Vizuālās mākslas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Inga Freiberga: „Šī mācību gada Vizuālās mākslas olimpiādes tēma bija „Priekšmetu kompozīcija un klusā daba”. Tēmas mērķis – iepazīstināt skolēnus ar klusās dabas žanra glezniecību, pētīt priekšmetu izvietojumu un tā attēlojuma iespējas plaknē. Tas bija rosinājums izzināt priekšmetu kompozīciju un klusās dabas motīvus, glezniecības izteiksmes līdzekļus, kas raksturīgi vienam noteiktam mākslas virzienam.
5. – 6. klašu skolēni iepazina fovisma, 7. – 8. klases – kubisma, bet 9. – 12. klašu audzēkņi – sirreālisma virziena glezniecības izteiksmes līdzekļus. Vizuālās mākslas olimpiādē piedalījās 61 skolēns, tika piedāvāti dažādi klusās dabas uzstādījumi, katrs varēja izvēlēties sev pašam saistošāko. Uz valsts olimpiādi tika izvirzīti divi jūrmalnieki – Dārta Ceriņa (JVĢ, skolotāja I. Avdejeva) un Anna Kamaldiņa (Majoru pamatskola, skolotāja I. Freiberga). Skolēni olimpiādes uzdevumu uztvēra ar lielu interesi. Darbi ir ļoti interesanti, ceram, ka tie izraisīs arī muzeja apmeklētāju interesi.”
Aprīļa pēdējās dienās atvadāmies no izstādes „Zelta zirgam – 100” un maijā piedāvājam jaunu izstādi „No šūpuļa līdz kāzām”, kas līdz augusta beigām būs apskatāma muzeja izstāžu zālē. Izstādes pamatā ir Latvijas Amatniecības kameras Dekoratīvās mašīnizšūšanas biedrības rokdarbnieču darbi – interjera priekšmeti un tekstilijas. Apmeklētāju uzmanību piesaistīs linu drēbītes pavisam maziem bērniem, kristāmkleitas, naktskrekli, rīta kleitas, naktsmices, spilveni ar tamborējumiem un izšuvumiem, gultas pārklāji... Šīs ziemas dziļais baltums ietekmējis arī darbu autores – izstādes darbi ir darināti baltos toņos.
Raiņa māte bija lieliska audēja, bet dzejnieka tēvs – labs amatnieks. Savukārt Aspazijas un Raiņa vaļasprieks bija dažādu mākslas reprodukciju kolekcionēšana. Līdz ar to abas jaunās izstādes lieliski iederēsies abu dzejnieku dzīves telpā un atradīs savus skatītājus.
Te varbūt vietā būtu nedaudz pārfrazēta Anrī Matisa doma par „ērtu atpūtas krēslu” – muzejs gan ar savām memoriālajām telpām, gan izstāžu zālēm ir „atpūtas krēsls” dvēselei. Tieši dvēsele šobrīd visvairāk alkst atpūtas un jaunu ierosmju.
Gaidīsim jūs muzejā, lai apjaustu, kas mūs vieno ar dzejniekiem, kuriem šis gads laiku lokos veido jau 145. pakāpienu.