Sestdien, 1. maijā, plkst. 15:50 – “Zem ozola kuplajiem zariem”
Dokumentāla filma. Latvija, 2007.
Filmu veido seši Latvijas lauku cilvēku portreti, viņu viedokļi par dzīvi laukos divdesmit pirmā gadsimta sākumā, par nākotnes izredzēm, par problēmām, kādas rada iestāšanās Eiropas Savienībā. Šo cilvēku dzīve un darbs ļauj iepazīties ar dažādām saimniekošanas metodēm, arī ar bioloģisko lauksaimniecību. Var iepazīties un uzklausīt kādu vācu zemnieku, kurš veiksmīgi saimnieko Latvijā, dzirdēt kāda pagasta vadītāja vērojumus un secinājumus.
Filmu “Zem ozola kuplajiem zariem” var uzskatīt kā noslēgumu dokumentālo filmu triloģijai, kas stāsta par dzīvi Latvijas laukos vairāk nekā trīsdesmit gadu garumā. Triloģijas sākumu veido filmas “Apcirkņi” (1972) un “Nāc lejā, bālais mēnes!” (1994). Visām trim filmām Ivars Seleckis ir gan režisors, gan operators.
Sestdien, 1. maijā, plkst. 21:20 – “Paslēpes ar Marģeri Zariņu”
LTV videofilma, 2010.
Režisore: Virdžīnija Lejiņa
Marģeris Zariņš tiek uzskatīts par pirmo latviešu postmodernistu. Viņa rakstītā proza, tāpat kā mūzika, ir tikpat netradicionāla un intriģējoša kā viņš pats.
Jaunā videofilma Marģeri Zariņu portretē kā inteliģentu raga brillēs, vienmēr - uzvalkā ar tauriņu, ar brīnišķu humora izjūtu, tomēr mazliet skumju. Padomju varas cienīts, viņš rakstījis mūziku un komponējis grāmatas, un reizēm arī otrādi – komponējis mūziku un rakstījis grāmatas, visu mūžu meklējot, „kur tas vējš aprakts un no kuras puses tas suns pūš...”
Filmā redzēsim daudzus viņa laikabiedrus un talanta cienītājus: komponista dēlus Māri un Jāni Zariņus, krustmeitu Dainu Dumpi un viņas dzīvesbiedru aktieri Uldi Dumpi, komponistus Paulu Dambi un Oļģertu Grāvīti, jauno komponistu Kristapu Pētersonu, rakstnieku un gleznotāju Uldi Zemzari, kultūrsocioloģi Dagmāru Beitneri, Rakstniecības muzeja fondu glabātāju Baibu Roni, dzejnieku Valdi Rūju un vēl citus.
Režisore Virdžīnija Lejiņa videofilmu “Paslēpes ar Marģeri Zariņu” iecerējusi, godinot 20. gadsimta atraktīvāko un neordinārāko latviešu komponistu un rakstnieku 100. dzimšanas dienā, kas apritēs 24. maijā.
Svētdien, 2. maijā, plkst. 11:20 – „Latgales Māras ceļš”
Dokumentālā filma, 2009.
Režisors: Voldemārs Ivdris
Latgales Māra jeb piemineklis Latgales atbrīvošanai „Vienoti Latvijai” atklāts 1939. gada 8. septembrī. Gadu gaitā tas kļuvis par visas Latgales simbolu. Pēc tēlnieka Leona Tomašicka meta to veidoja tēlnieks Kārlis Jansons. Bronzā to atlēja Somijā. Šo pieminekli uzskata par vienu no labākajiem monumentālās tēlniecības paraugiem Latvijā, bet pieminekļa dramatiskais liktenis raksturo Latvijas vēsturi divdesmitā gadsimta pēdējos piecdesmit gados. Jau padomju pirmās okupācijas sākumā – 1940. gada novembrī pieminekli nogāž. Mainoties varām, to atjauno Otrā pasaules kara laikā – 1943. gada 22. augustā. Pēc kara kā padomju okupācijas varas ideoloģijai neatbilstošu to 1950. gada jūnijā vēlreiz nogāž...
Latvijas neatkarības atgūšanas laikā par tautas ziedotiem līdzekļiem piemineklis atkal atdzimst: pēc saglabātajiem projekta metiem to atjauno tēlnieka Kārļa Jansona dēls tēlnieks Andrejs Jansons. Atjaunoto pieminekli atklāj 1992. gada 13. augustā, un tagad tā ir svinama diena - Latgales Māras atjaunošanas gadadiena. Par laiku un Latgales Māras likteni stāsta dokumentālo filmu fragmenti, notikumu liecinieki, mākslinieki, kas veidojuši pieminekli.
Otrdien, 4. maijā, plkst. 16:55 – „Fotogrāfe no Rīgas”
Dokumentālā filma, Zviedrija, 2009.
Režisore: Moda Nīkandere
Inta Ruka ir viena no pazīstamākajām latviešu fotogrāfēm, kuras darbus zina daudzās pasaules valstīs - tie bijuši apskatāmi vairāk nekā divdesmit personālizstādēs ne tikai Eiropas valstīs, bet arī ASV un Turcijā, tāpat viņa piedalījusies vairāk nekā 100 grupu izstādēs visā pasaulē. Intas Rukas darbi glabājas daudzu slavenu muzeju kolekcijās. No 1980. gada līdz mūsdienām viņa portretējusi cilvēkus Rīgā, Amālijas ielā, un dažādos lauku novados. Kādā intervijā māksliniece apgalvo, ka viņai ir ļoti svarīgi saprast cilvēku, kas kļūst par viņas modeli, tāpēc vajadzīga saruna, savstarpēja sapratne. Tāda savstarpēja sapratne ir pamatā arī pašas Intas Rukas portretējumam filmā, jo zviedru foto māksliniece un kino režisore Moda Nīkandere ir ne tikai Intas Rukas kolēģe, bet arī viņai tuva draudzene. Abas iepazinušās 1996. gadā kādā foto izstādē Rīgā. Šo tuvību apliecina arī filma – Moda Nīkandere to veidojusi ne tikai kā Intas Rukas portretu. Viņa rāda un atklāj Intas Rukas pasauli, viņas laiku.
Otrdien, 4. maijā, plkst. 18:30 – „Neaizmirstais sākums”
LTV videofilma, 2010.
Filmas autore: žurnāliste Lilita Eglīte
Režisore: Laura Hirša
Laiks, kas iesūca sevī - tā notikumus pirms 20 gadiem raksturoja kāds tā laika divdesmitgadnieks. Hronikas kadros zib notikumi un cilvēki, skan skaudri, drosmīgi un emocionāli teksti. Ir perestroikas laiks Padomju Savienībā, kad slūžas veras vaļā un cilvēki uzdrošinās teikt, ko domā. Bet runās netrūkst arī patosa, melu un cietpaurības. Brīžam liekas, ka strīdos nekad nepiedzims patiesība, jo tik dažādi ir uzskati un tik naidīgi noskaņoti paši runātāji. Pēc 20 gadiem vēsturnieki analizē slepenus dokumentus un cilvēku rīcības motīvus, bet notikumu dalībnieki un tie, kam tagad ap 20, atbild uz jautājumu: ko svinam 4. maijā?