2009. gadā izcilajai māksliniecei Skaidrītei Elksnītei būtu svinēta 80. gadu jubileja. Darbs pie monogrāfijas tika uzsākts par godu mākslinieces apaļajai dzimšanas dienai pateicībā par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas mākslā un kultūrā.
1965. gadā Skaidrīte Elksnīte beidza Mākslas akadēmiju ar gleznotājas diplomu un uzsāka darbu Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā par zīmēšanas un gleznošanas skolotāju. Liepāja kļuva par viņas dzīves un darba vietu. Paralēli pedagoģijas darbam māksliniece aktīvi gleznoja un piedalījās izstādēs.
Kā teikts tapušajā monogrāfijā, Skaidrītes Elksnītes gleznās nav aizvainojuma, nav sliktu emociju, nav trauksmes, tā ir idille par harmonisku pasauli. Gleznotājas tuvākās tēmas ir mazpilsētu ainava, klusas ieliņas un pagalmi, namu arhitektūra, pilsētu un lauku baznīcas, daba, čigāni, kā arī zirgi. Gleznās svarīga loma tiek piešķirta arī cilvēkiem. Figurālajos darbos atspoguļotas spilgtas personības un cilvēki ar savdabīgiem raksturiem.
Grāmatas autore Liene Bernāte raksta, ka „Skaidrīte Elksnīte ir viena no tām gleznotājām, kuras latviskā identitāte mākslas darbos paceļ latviešu kultūru citā kvalitātē...Skaidrītes Elksnītes unikalitāte slēpjas piederībā reģionam, jo viņas glezniecības un mākslas kvintesence pieder Kurzemei”.